Jo tuvāk brīdim, kad varēšu notīties prom no Rīgas, jo trakāk man iet.
Pirmais - darbā (kuru es laikam ceturtien tad arī pametu) neviens laikam netaisās kurināt - sasalšu un labi saglabāšos, bet tas jau nav nekas, salīdzinot ar to, ka aizvakar kodēju haltūru, kurai 1.datumā jābūt pabeigtai un tad vienā brīdī dzirdu - tik... tik... tik... Un tā tikšķēšana nāk no fcken cietņu puses. So - jau pārčurāju jēgu, bet projektu dabūju sabekapot uz servera. Tiesa gan darbs diezgan labi iekavējās.
Tagad disks ir iemarinēts un meklēju kaut kur iepirkt kādu 200 un vairāk GB cietnīti, kurš strādātu bez SATA, jo datoriņš man tāds pavecs. Lielākā šaize ir tā, ka uz tā cietņa, kas man tjipa iemarinēts, atrodas kādi 15GB ar manis fotogrāfētām bildēm, kuras nav nobekapotas nekur, kā arī mūzikas kolekcijas daļa 70Gb apmērā un visi manis radītie darbi - sākot jau no skolas laikiem...
Kas būs nākamais? Labi, ka man nav patstāvīgas dzīves vietas (kojas neskaitam par tādām), labi, ka man nav draudzenes, labi, ka man nav bērnu, citādi līdz nedēļas nogalei vēl to visu varētu pazaudēt :/
Tikšķēšana viena pati vēl nenozīmē nāvi. Man sistēmas cietnis jau mēnešiem laiku pa laikam sadomā patikšķēties, bet viss vēl aizvien rukā, kā nākas.