Jo tuvāk, jo tālāk...

Jānis Rubļevskis (koko) // 2006. gada 30. oktobrī, 7:43 // #Datori // 5 komentāri 

Jo tuvāk brīdim, kad varēšu notīties prom no Rīgas, jo trakāk man iet.

Pirmais - darbā (kuru es laikam ceturtien tad arī pametu) neviens laikam netaisās kurināt - sasalšu un labi saglabāšos, bet tas jau nav nekas, salīdzinot ar to, ka aizvakar kodēju haltūru, kurai 1.datumā jābūt pabeigtai un tad vienā brīdī dzirdu - tik... tik... tik... Un tā tikšķēšana nāk no fcken cietņu puses. So - jau pārčurāju jēgu, bet projektu dabūju sabekapot uz servera. Tiesa gan darbs diezgan labi iekavējās.

Tagad disks ir iemarinēts un meklēju kaut kur iepirkt kādu 200 un vairāk GB cietnīti, kurš strādātu bez SATA, jo datoriņš man tāds pavecs. Lielākā šaize ir tā, ka uz tā cietņa, kas man tjipa iemarinēts, atrodas kādi 15GB ar manis fotogrāfētām bildēm, kuras nav nobekapotas nekur, kā arī mūzikas kolekcijas daļa 70Gb apmērā un visi manis radītie darbi - sākot jau no skolas laikiem...

Kas būs nākamais? Labi, ka man nav patstāvīgas dzīves vietas (kojas neskaitam par tādām), labi, ka man nav draudzenes, labi, ka man nav bērnu, citādi līdz nedēļas nogalei vēl to visu varētu pazaudēt :/

Komentāri

Tikšķēšana viena pati vēl nenozīmē nāvi. Man sistēmas cietnis jau mēnešiem laiku pa laikam sadomā patikšķēties, bet viss vēl aizvien rukā, kā nākas.

Tad es tev iesaku nobekapoties ;)

Viegli teikt - nobackupojies. A kur lai 200 GB gāž?

Es dabūju iepirkt vēl vienu cietni!

BTW, tas cietais pēc failsistēmas nomaiņas (ext3 -> NTFS) ir pārstājis tikšķēt un joprojām darbojas par visiem 100%.

Paud savu subjektīvo viedokli:

Visi lauki (izņemot interneta vietni) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.