Jaunie [ne]studenti...

Jānis Rubļevskis (koko) // 2004. gada 15. novembrī, 12:22 // #Dzīve // 1 komentāri 

Biju brīvdienās aizlaidis uz mājām - tas ir tās mājas, kur dzīvo mani vecāki... Patiesībā nemaz nebija doma braukt, bet sanāca tā, ka mani uzaicināja uz manu pirmo skolu - pastāstīt bērneļiem kas un kā ir augstskolā un ko tad nu jādara, lai viss ietu pa kedu utt...

Tā kā šo sestdien bija darba diena sakarā ar brīvdienu piektdien 19.novembrī, jo 18.novembris tā kā tā ir brīvdiena, tad skolā notika profesionālās orientācijas diena...

Aizgāju es sagatavojies uz to, ka mani īpaši klausīties nevienam negribēsies, jo puse no vidusskolas mani zin, bet izrādījās, ka tomēr 8.-12.klašu skolēni gribēja uzzināt kā tad man dzīvē ir gājis... Iepriekš gan parunāties atsevišķi dabūju ar skolas direktori, ar kuru man nācās jaunības laikos 2 gadus nodzīvot vienā dzīvoklī, jo es ar viņas dēlu mācījos vienā klasē un citā skolā, kur viņa toreiz strādāja, bet nu to penteri laikam drīkstat palaist garām :) Direktore man piekodināja, lai es šiem nestāstu kā es šai tagad stāstot, ka skolā ir kūlākais laiks... Mani vārdi bija:

Ja man tagad piedāvātu atgriezties vidusskolā, tad es ar lielāko prieku mestos atpakaļ, jo tad man nevajadzētu neko mācīties, par mani rūpētos vecāki, skolotāji mudinātu kaut ko darīt - pašam atliek tikai izklaidēties..

Nonākot zālē - mans runas stils makten mainījās... Nopietni tika pastāstīts par visām grūtībām, kas sagaida, par to, ka

Vairāk neviens ar karoti neko mutē neieliks
, bet būs vien jāmācās pašiem... Tā arī pastāstīju, ka nav jēga uzreiz pēc videnes testies uz ārzemēm strādāt, kam jūs varbūt arī nepiekritīsiet, bet es to argumentēju ar to, ka
es labāk nevis aizbraucu un vācu priekš angļiem kartupeļus, bet aizbraucu un mācu citus, kā tos kartupeļus pareizi jānovāc, jo man redz būs attiecīgā izglītība.

Viss noritēja itin jautri... Pabiedēju arī ar to, ka pieprasītākajās specialitātēs ir lieli konkursi uz iestāšanos un ļoti jācenšās nolikt eksāmenus labi... Pastāstīju arī ka RTU ir labākā universitāte valstī, kas ir visai neobjektīvi, bet es esmu patriots :)

Ko tad dzirdēju pēc savas tādas nelielas pamuldēšanas:

1)Es sapratu, ka man pēc videnes taisnais ceļš uz armiju!

2) Ar manām atzīmēm laikam augstskolā tomēr netikt!

3) Būs laikam vairāk jāpamācās...

Tāpēc mammai, kas ir Latviešu valodas skolotāja tajā skolā, pateicu, lai paskaidro, ka es iebiedēšanas nolūkos nedaudz перегнул палку, lai jau tauta sāk domāt :)

Tālāk jau nedēļas nogale kā nedēļas nogale - aizlaidu pie radiņiem, pasvinēju svētkus un pateicu mammai, ka tagad mani varēs gaidīt uz ZS, jo agrāk diezi vai atradīšu laiku apciemot :)

Komentāri

:)))

Gribeetu gan es paklausiities, kaa tu tur staasti to visu un tici man, no manas puses buutu kaads koments tavas runas laikaa... :D

Paud savu subjektīvo viedokli:

Visi lauki (izņemot interneta vietni) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.