Iļja Ilfs un Jevgeņijs Petrovs - Divpadsmit Krēsli Jānis Rubļevskis (koko) / 24.09.2015. 15:36 / #Grāmatas / 1 komentāri
Daudzi ir redzējuši filmu, bet vai tikpat daudzi šo darbu ir lasījuši? Iesaku, jo tas ir to vērts.
Šaubos, ka es kaut kad būtu apsvēris šīs grāmatas lasīšanu, jo pa rokai eksemplārs nemētājās, taču man kolēģi uzdāvināja otro daļu - "Zelta teļš". Tā kā netīk lasīt vispirms otro, tad pirmo daļu, tad nolēmu darīt pareizi - visu pēc kārtas.
Kad vienkāršam ierēdnim sievasmāte ir uz nāves cisām, tā savam vienīgajam dzīvam palikušajam rada gabalam (ne ļoti mīlētam) pastāsta, ka pirms daudziem gadiem esot noglabājusi savas dārglietas aptuveni 70 tūkstošu vērtībā vienā no 12 muižas krēslu polsterējumiem. Protams, viņa to izstāsta arī mācītājam, lai izkratītu savu sirdi. Mācītājs izrādās avantūrists esam, kurš, tāpat kā vienkāršais ierēdnis arī iekāro paslēpto manu, jo arī par mācītāju aizgājis tikai izdevīguma pēc.
Ostaps Benders parādījās nedaudz vēlāk, taču jāatzīst, ka bez šī kriminālā ģēnija, stāstam pienāktu ātrs un neinteresants gals.
Ja godīgi, tad pat cenzūra nav spējusi izdzēst grāmatā pausto nicinājumu pret tā laika politisko struktūru un noskaņu valstī. Brīžam nevar saprast, kā pārklājas iespējamais ar neiespējamo un laime ar nelaimi, bet tā kopējā mijiedarbība ir vienkārši prātam neaptverami aizraujoša. Vienkāršo ļaužu uzticīgums un vēlme kaut ko mainīt, nepievēršot sev uzmanību neveiksmes gadījumā, ir vienkārši nepārspējama - pilns ar muļķiem, pilns ar naivumu. Prieki un bēdas... Mantas iegūšana un mantas pazaudēšana...Tas tik ir to vērts. Vēl vairāk vērta ir mantraušu neatlaidība, ar kādu tie iet uz savu mērķi - atrast un pārbaudīt pilnīgi katru no divpadsmit krēsliem. Shēmas un mahinācijas, svarīgu personu tēlošana un fiktīvas laulības - tas ir tikai sākums.
Ļoti bieži bija tā, ka, šķiet, nu jau viss beigsies, bet nē - grāmata vēl pusē un vēl ir daudz piedzīvojumu.
Es pat nezinu, ko vairāk pateikt un kā vairāk salielīt. Pieraksta stils interesants, varoņi izkopti pietiekami labi (gribējās nedaudz skrupulozāk un vairāk darbības ar mācītāju, bet bija labi vienalga). Piedzīvojumu vairāk kā saprašanas. Izlasi un papriecājies. Ja esi lasījis, tad, iespējams, ir pienācis brīdis pārlasīt.
Vieglu sirdi grāmatu novērtēju ar 9 kokoiem no 10.