Šodien gāju pa Ķīpsalu un parāva tāda tā kā nostaļģija, tā kā kaut kas līdzīgs būtu bijis... Un atcerējos - tālajā 2002. gadā tieši tā pat tikai pretējā virzienā no troļa devos pa Ķīpenes mazajām ieliņām uz Azenes 14, lai kārtotu iestājeksāmenus matemātikā!
Bija tik pat smuka diena, tik pat karsti, bet garīgais tāds pacilājoši labs. Aizgāju un mani ieveda vienā no kabinetiem - kantaina telpa, ar ļoti lieliem logiem... Saules stari lija pāri galdiem un jau tajā brīdī es sapratu, ka nu ir dirsā!
Rakstīju eksāmenu kādu stundu, svīdu kā zirgs, kas velk arklu karstā dienā jau pāris stundas, pakaļa pielipusi pie biksēm, bet bikses pie sasilušā koka krēsla... Padomāt nevar, par špikošanu vispār ne prātā nenāk, jo apkārt tikai "konkurenti", rokas svīst... Es, kreilis būdams, vēl pāri tintei pārbraucu un tā izsmērējas vieglā motion blūrā... Skatos, blakus sēdētājam seja saviebta kā mērkaķim, kas spiež sūdu aizcietējuma laikā... Tas vēl man kaut ko jautāja, es arī atbildēju, laikam pareizi... Nosēdēju, sapratu, ka nu mani spēki ir izsmelti un aizgāju prom, un tomēr noliku :) Citādi es tagad te nebūtu :D
Es gan nebaidījos un neuztraucos viņus rakstot, jo tie bija pilnīgi līdzīgi iepriekšējo gadu uzdevumiem. Atlika tik salikt savus skaitļus. :)
Jā man ar uzsita atmiņas par tām telpām lasot tavus tekstus. Līdzīgas sajūtas man ar bija. Vel ieejot tai faķī varēja redzēt kādas telpas izskatījās tādas padomju laika vel nepierastas. Njā interesantas atmiņas.