Ieslodzīts kāpņu telpā

Jānis Rubļevskis (koko) // 2008. gada 5. novembrī, 14:57 // #Dzīve // 14 komentāri 

Šodien sanāca visai nepatīkams prikols. Pie dzīvokļa durvīm piezvanīja man kaimiņiene. Neko ļaunu nedomādams, izgāju laukā parunāties par dzīvei "vitāli" svarīgām problēmām. Kaut kā automātiski aiz sevis aizvēru durvis. Un ko jūs domājat? Tām durvīm ir šleperatslēga.

Tā nu es stāvēju kāpņu telpā plānā krekliņā, plānās biksēs un plikām kājām, kas iemauktas ne visai siltās čībās. Mobilais palicis istabā, atslēgas tur pat. Lai arī dzīvoklis pirmajā stāvā, tomēr visi logi cieti un ielīst nevar. Prieks un laime un pēc 30 minūtēm sarunāta tikšanās.

Labi, ka atceros brāļa tālruņa numuru no galvas (tas laikam vienīgais numurs, kuru zinu). Piezvanīju no kaimiņienes telefona un teicu: "brauc uz mājām. Esmu kāpņu telpā pliks un salstu." Viņš tikko bija atbraucis uz darbu. Atpakaļceļā pavadīja aptuveni 45 minūtes.

Kaimiņiene aiztinās pa djēlām un nevarēju pie viņas palikt.

Tā nu es stāvēju tās 45 minūtes gaitenī, salu, izdarīju pietupienus, pavingroju un mēģināju sasildīties. Vienīgā dzīvā dvēsele, kas sildīja kājas, bija kaķis, kas, perversi murrājot, rīvējās man ap kājām.

Nevienu tikšanos nenokavēju, bet pārcēlu vienkārši tikšanos vietas... Kopumā zaudēta vismaz viena produktivitātes stunda, kas manā gadījumā ir diezgan daudz. Šaizīgi.

Šodien diena vispār tāda traka, bet gan jau izdzīvošu.

Komentāri

Nu ko lai saka - dzīvē dažādi kuriozi gadās - vismaz nav garlaicīgi :D

Nu vai zini. :D Tu tā kā tas džeks, kas reāli, dzīvē, pa īstam, ar aizdegtu sērkociņu gribēja apskatīties, cik benzīna bākā palicis... :P Ir lietas, kuras vienkārši nedrīkst pieļaut, jo visās iespējamajās situāciju komēdijās, anekdotēs utt. tās ir apspēlētas tik ļoti, ka kauns metas nevis no notikuma kā tāda, bet no tā, cik tas ir klišejisks. :D No otras puses — nebūtu klišeja, nebūtu smieklīgi, tā kā paldies, ka padalījies! Smaids FTW. :)

Nu šajā gadījumā pilnīgi noteikti der teiciens: Shit Happens :D

Tā parasti sāk notikt, kad neizguļas.. Vispār traki! Rodas jautājums - a ko tad, ja viens dzīvo un šitā gadās? Tev vismaz brālis.

Viens nu skaidrs, manam dzīvoklim šleperatslēgas nebūs :D

Simbel, manā gadījumā es varētu izsist napig laikā logu :D 1. stāvs. Citā gadījumā - būtu jāsauc atslēdznieks :D Jābliež laukā durvis.

Nevainīgais durvju aizciršanās triks nenostrādāja. :D

Es tikko atcerējos, kā tas saucas: FAIL! :D

Ne pa tēmu, bet es šitā pārpālī nakts vidū pamodos, tip jāiet čurāt. Aizgāju kāpņutelpas blakus durvīs pie lāga kaimiņiem piezvanīju, ļoti atvainojos, nokārtojos un gāju gulēt tālāk. Vienās apenēs.

Svilpe, nu tā jau ir diagnoze :D Es ceru, ka kopš tā laika esi mainījis savu attieksmi pret alko un vairs tik daudz nedzer!

man arī tā reiz gadījas, labi ka vasara bija...

man arī tā reiz gadījas, labi ka vasara bija...

man arī tā reiz gadījas, labi ka vasara bija...

atvaino, kaut kas ar datoru :(

atsleedzinieks gan durvis nelauztu aaraa.. vinji vinjas atver apm pa 20 sec. ;) un luudz peec tam nevienam neteikt ka maak to izdariit :)

Paud savu subjektīvo viedokli:

Visi lauki (izņemot interneta vietni) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.