Hemsedāle #2

Jānis Rubļevskis (koko) // 2008. gada 26. janvārī, 15:44 // #Dzīve // 3 komentāri 

Pirmajā dienā nosnovojos tā, ka maz neliekas. Ar iepirkto ekipējumu esmu visai apmierināts, jo slīd labi, vadāmība laba un visādā ziņā viss ir nenormāli kruta.

Pēc aptuveni divu stundu kapāšanas pa stāvākām un mazāk stāvām nogāzēm atradu arī snowbrodistiem domātu parciņu, kurā bija, ja nemaldos, 12 vai pat vairāk lielie tramplīni, kā arī vēl dažas fiškas, kurās man pagaidām ir pabail līst. Tad nu palēkāju arī tur nedaudz.

Biju arī iebraucis nekoptajā trasē, kur ir tikai metru bieza sniega kārta un daudz pumpu kā arī stāvums diezgan pamatīgs. Darbs kājām un ķermenim kopumā. Parāvu tur arī uz muti. Pēc foršiem mīkstiem trim kūleņiem attapos ar vienu dēļa galu sniegā. Izvilkt laukā nevarēju pamatīgu laiciņu, jo rokas sniegā iestieg līdz pat padusēm, ja mēģina celties. Tā teikt, visai liels sekss ar kalnu. Pēc tādām pūlēm ir grūti vakarā nedzert.

Vēl viena sūdaina lieta ir tā, ka kalns ir liels un nereti pa vidu starp kalna apakšu un kalna augšu nostājas mākonis, kuram cauri praktiski neredz. Tāda dīvaina sajūta, ka nesoties pa nogāzi, tu pamani cilvēka siluetu tikai tad, kad tas jau ir maksimums 10 metrus tuvu. Jābūt visu laiku uzmanīgam, bet visādā ziņā viss ir kruta :D

Tā diena pagāja visai mierīgi. Vakarā uztaisījām vakariņas. Paēdām, sadzērāmies un pāris reizes ielīdām tajā baseinā, kas atrodas ārpus mājas. Ir forši, ka sēdi siltā ūdenī, burbuļi masē visneiedomājamākās vietas, bet kokteilis, kas stāv uz vannas malas, ir vēss un negrasās sasilt. Pat vēl vairāk – kokteilis paliek arvien vēsāks.

Pienāca arī nākamā diena pa kalnu. Jau no paša rīta sajutos liels un varens un iesildīšanos sāku ar snowparciņu, lēkājot pa tramplīniem. Visai ideāla padarīšana. Un pat ne reizi nenokritu (sākumā).

Sāka snigt sniegs un braukšana apgrūtinājās. Braucot lejā pa kalnu brilles aizsnieg tā, ka vairs nav nekas redzams. Tad nu arī notika lielais pasākums: braucu pa stāvo kalnu un reāli kaifoju, ka kājām ir jāstrādā, jo sadzītas pumpas un ātrums arī nav no mazajiem. Tā kā šajā ātrumā brilles aizsnieg galīgi, tad netālu no pacēlāja, kur arī ir viscietākā pamatne, slaukot brilles, nepamanīju vienu fakin sviestu, aiz kura aizķērās dēļa aizmugurējā kante pašā dēļa priekšgalā. Nevarēšu jums pastāstīt, ciks daiļi izskatījās tas kūlenis, bet varu pastāstīt to, ka visi, kas ir gaisā, agri vai vēlu nokrīt arī zemē. Piezemēšanās bija visai interesanta – no sākuma zemi sajuta piere, tad vaigs un lūpa, tad atkal pametos nedaudz uz augšu un zemi sajuta rokas, tad arī viss ķermenis un vēlreiz galva. Izdzirdēju jautrību no norvēģu puses man blakus un nodomāju, “Kaut arī jūsu bērniem nopūtu pauti, jūs, cūku ļipas!”

Nopurināju galvu, nobraucu tālāk līdz pacēlājam un sajutu, ka nu jāmet miers un jāatpūšas. Lielākā šaize jau tā, ka nav ne jausmas vai ir trīce vai nav trīce, kaut gan itkā slikta dūša nav. Tātad trakākais ir tas, ka man ir pietiekami daudz alkohola, lai vismaz 2 dienas pavadītu totālā komā. Varbūt tas tikai uz labu, bet, zinot cik ļoti man šogad neveicas pilnīgi visā, ja neskaita skolu (tpfu tpfu tpfu pār kreiso plecu, ka tik tā vēl nepazūd), tad nu jau sāk iestāties pilnīga vienaldzība – tā teikt – totāls PO.

P.S. Rakstīts 16. janvārī.

Komentāri

Es nesaprotu, kāpēc nenopublicēt visu uzreiz, ja reiz ir jau uzrakstīts.

lai būtu ko publicēt rītā :D Pārāk daudz uzreiz vienai reizei... Pie tam tie raksti nav ļoti saistīti - var lasīt kā jaunu sēriju :D

Labais! Kritiens pa skaisto! :) Es gan arī droši vien būtu rēcis skatoties no malas ;)

Bet vispār izskatās, ka būsiet lutināti ar daudz svaiga sniega! Labi!

Paud savu subjektīvo viedokli:

Visi lauki (izņemot interneta vietni) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.