Šī lapa tev spēj iespraust tikai 3 veida cepumus:
1. To, ka tu nospiedi pogu "Sapratu";
2. Tavu info, lai katru reizi komentārā nav pa jaunam jāraksta (palama,
e-pasts, web). Būs pieejams tikai tev;
3. Sesijas id, ja tu esi lapas administrators un spēsi ielogoties.
Kā jau visi krutie blogeri, arī man ir nedaudz jāpadalās ar saviem ceļojuma iespaidiem. Rakstīts tas sviests ir ceļojuma gaitā, tāpēc vietām var likties, ka es joprojām ceļoju - neļaujieties maldinājumiem! Un katru dienu barošu jums pa bišķiņai :D
Sestdien pamodos kā normāls cilvēks – ar tumšpelēkiem riņķiem zem acīm un tieksmi kaut ko darīt lietas labā – izdzēru litru minerāļa. Sakārtoju vēl atlikušās mantas un devos centra virzienā, kur visu jāsakrauj busiņā un jādodās uz kuģīti. Ceļš ved sākumā ar prāmi uz Zviedriju un beigās ar busiņu no Stokholmas uz Hemsedāli Norvēģijā (~800 km).
Tā kā šūpošanu nepanesu un tajā dienā arī garīgais nebija no labākajiem, tad jau pusdienās iedzēru nedaudz alus. Ticis uz kuģa, turpināju dzert alu, jo, ja nespēj dabūt līmeni, kad šūpojies vienā frekvencē ar kuģi, tad var palikt visai sūdīgi – zaļa seja, kuņģis čokurā un grīda netīra.
Man par lielu pārsteigumu, lai arī vētras nebija, tomēr viļņi bija visai pamatīgi un kuģi šūpoja tā, kā vēl nekad nebiju pieredzējis. Palīdzēja vien dejošana, bet cik tad izpumpēts cilvēks var izturēt? Pie tam nebija jau īsti ar ko. Padejoju ar vienu smuku krievietīti, kas noteikti bija vismaz 10 gadus vecāka par mani un kuras vīrs gan jau bija sadzēries un kajītē atlūzis, bet man kaut kā bija dziļi vienalga. Tad vēl uz kuģa bija kāzas. Viena (gan jau līgavas māsa) [arī krievuška] bija ļoti pat iereibusi un viņu nevarēja apmierināt neviens dancotājs (apmierināt dejošanas ziņā, jo par pārējo es nemāku spriest – nemēģināju un tāda vēlme arī nebija). Es viņai palīdzēju un sapratu, ka man vēl daudz jādzer, lai dabūtu viņas līmeni, bet padejojām visai smuki un mums pat bija jautri.
Apsēdos pie galdiņa un turpināju kopā ar ceļa biedriem dzert un pīpēt. Ziniet, uz kuģa to darīt (ja neieej taxfree veikalā) ir ļoti dārgi. Parēķināju, ka ar vakariņām, cigāru un tiem pāris aliem [jāatzīst, ka pāris bija vismaz 4x pa pārim] kopā sastādīja aptuveni 25Ls, bet sirdsapziņa par to mani itin daudz negrauž. Ak, nu jā… Sāku stāstīt par to šūpošanu un dzeršanu… Itin drīzi (ap kādiem 1:00 naktī pēc Latvijas laika) sapratu, ka tik daudz, cik šūpo, izdzert es nespēju un nolēmu, ka, kamēr nav palicis slikti, jādodas gulēt.
Ceļā no 6. klāja līdz 4., kur man arī bija kajīte, sapratu, ka nav labi. Koridorā mani mētāja no vienas malas uz otru un knapi tikai paspēju izlīst ārā uz klāja. Ar pašapzinīgu smaidu un lepnumu sejā varu teikt, ka nu „Regīnai” (tā sauca kuģi) labās puses sāns ir novemts tā, ka maz neliekas. Ja viņi fiksi nedarīs kaut ko lietas labā, tad tas kuģis drīzi sarūsēs un sāks laist ūdeni, ka es jums saku.
Rīta cēliens nebija visai skarbs, jo biju daudz maz izgulējies un barabans [lasīt: galva] sāpēja itin maz, es pat teiktu, ka nesāpēja vispār. Vienīgais, mazie pidar [lasīt: rūķīši] mutē bija piedirsuši ar 3tik lielu sparu kā parasti. Laikam tas cigārs izsauc tādu skābuma sajūtu, bet nu kam tagad viegli? Tā nu devāmies ar busiņu uz Hemsedāli. Ceļš garš – 9 stundas, bet mēs to esam paveikuši. Tagad sēžu istabā un drukāju šito sviestu, kamēr citi plunčājas pa āra baseinu… Es to iemēģināšu rītā pēc kārtīgas snovošanas…
P.S. Rakstīts 14. janvārī.
+1 Labākais ceļojuma apraksts, ko es mu lasījis! :D Gaidu turpmākās daljas! :D
Iztēlojies :D Bildes pēdējā rakstā iemetīšu!
Bez bildēm neinteresanti. :P
* Visi lauki (izņemot tavu lapu) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki
automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot
cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru
saturu.