Grāmatas Jānis Rubļevskis (koko) / 10.09.2006. 12:46 / #Dzīve / 0 komentāri

Šodien Sirke, laikam kārtodama māju, uzgāj ik pa laikam interesantas lietas... Cik noprotu, tad pēc mājas kārtošanas viņa ķērās sava datora iekšējo materiālu pārstrukturizēšanai un uzgāja daudz interesantus rakstiņus, no kuriem dažus iekopēja arī čatā. Tas, lūk, mani pamudināja paskatīties savā datorā, vai nav kaut kas sen noslēpts atrodams... Slēpu palkam pamatīgi, jo ceļš līdz tai mapītei jāiet sekojoši (mapju uzskaitījums pēc kārtas): mnt, mydoc, dokji, citi, mazaak_lietojamie, radoshi_darbi, domraksti... Uhu huu... Atradu arī savus 3 iesāktos, bet nepabeigtos romānus - vajadzēs palasīt un padomāt par savām pārdomām, bet pagaidām jūsu uzmanībai manis, ja nemaldos, tad priekš mak rakstītais (laikam kaut kad viņam skolā kaut ko tādu bija jānodod) apcerējums par Zentas Mauriņas vārdiem: "Bet no visiem pasaules brīnumiem visbrīnumainākā ir grāmata un šais brīnumos tu vari brīvi ienirt."...

Man patīk fantazēt. Varu stundām ilgi domāt par visdažādākajām tēmām un vienkārši iztēloties, kā tas būtu dzīvē. Beigu beigās šajās fantāzijās var gremdēties līdz neizsmeļamiem dziļumiem un nekad nepiekust. Es domāju par nebeidzamām tālēm, par visskaistākajām krāsām, par vissiltākajām zemēm, par visdzidrākajiem ūdeņiem, par vispārdrošākajiem piedzīvojumiem un visdažadākajiem cilvekiem.

Manām fantāzijām nekad nav gala, bet kur es tās smeļos? Es paskatos sev apkārt. Vai tiešām mani ir iedvesmojušas tikai nemitīgas skrejošu bilžu rindas televizorā? Iespējams, ka tā arī ir. Nekad neesmu noliedzis to, ka labāk noskatos skaistu filmu, nekā stundām ilgi pavadu, lasot grāmatu, jo pasaule steidzas un es steidzos līdz ar to. Es redzu ekrāna dziļumos cilvēkus, dzīvniekus, dabu. Es redzu ciešanas un laimi, priekus un bēdas, labo un ļauno. To visu man ir sniegusi cilvēka fantāzija, kas iedvesmojusies tieši no grāmatas. Grāmatas ir tās, kas rosina mūs domāt, kas rosina mūs iztēloties un fantazēt.

Reizi es izlasīju grāmatu un vēlāk redzēju tās ekranizējumu. Vai es biju vīlies? Vai es biju pārsteigts par to, ka ir labi izdevusies filma? Nē! Es biju pārsteigts par to, ka visus grāmatas personāžus, visas aprakstītās vietas un darbībās, itin visu es biju iztēlojies savādāk, bet mana versija man patika labāk.

Jā, grāmata ir viens no pasaules visbrīnumainākajiem brīnumiem un tajās mēs varam ienirt nedomājot par to, ka mums varētu trūkt gaisa vai mēs varētu nosalt – mēs vienkārši varam tur peldēt mūžīģi.

P.S. tās domas ir patiesas un varētu tās izteikt skaļāk un labāk, bet tad skolotāja nebūtu ticējusi, ka to rakstījis mak :D


Nu pasāpini mani - tu jau gribi:

* Visi lauki (izņemot tavu lapu) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.