Es, Daugavpils, Darbs, Draugi, utt atskaites Jānis Rubļevskis (koko) / 19.05.2008. 12:33 / #Dzīve / 11 komentāri

Sāksim ar paradoksu! Ja noskuj bārdu, kas, starp citu, audzēta 2 mēnešus un var tikt ar vienu rokas kustību iesieta astītē, un tajā pašā laikā ieģērbjas uzvalciņā (ar nozīmi - izskatās daudz zolīdāk kā parasti), tad sievietēm ir tendence tikai uz teikumu: "O! Tu šodien tāds uzcirties!". No aptuveni 15 sievietēm, tikai viena paprasīja: "A kur tava bārda?". Vīriešiem, paldies visuaugstajam, dziļi pie krēsla sēžamajai virsmai uzliktās miesas daļas.

Pateicoties savam "skaistumam un neatvairāmībai", ko, protams, bārdas nodzīšana tikai pastiprināja, piektdien atkal sapratu, ka Daugavpilī valsts iestāžu darbinieces ir daudz mīļākas kā Rīgā tādās pašās iestādēs strādājošās. Viņas ir tik laipnas un izpalīdzīgas, ka sirds sāk pukstēt straujāk, darot visu, ko viņas liek. Bučuks viņām!

Pie reizes arī pārliecinājos par sen zināmo patiesību (to es novēroju jau tad, kad pirms 6 gadiem dabūju 3 gadus nodzīvot Daugavpilī), un proti, meitenes Daugavpilī par sevi rūpējas daudz vairāk kā meitenes Rīgā. Pat tad, ja meitenei seja nebūs tik smuka, kā gribētos, pārējais autfits [lasīt: ārējais izskats] būs vienkārši perfekts. Tas nu tā - ja grib papriecēt acis, tad jābrauc uz to pusi. (atvainojiet, Rīdzinieces, bet tikai kādi 30% no jums par sevi rūpējas tādā līmenī).

Daugavpilī alus cenas īpaši neatpaliek no Rīgā nomaļākās vietās sastopamajām alus cenām, tā, piemēram, Lāčplēša tumšo izlejamo alu, kas patiesībā ir pat ļoti garšīgs, var dabūt pa 1.1Ls. Nu bet tas ir alus. Toties paēdu es pa 1.2Ls, pie tam tajā 1.2Ls ietilpa gan zupa, gan kartupelīši ar mērci, gan vistiņa, gan arī padzēriens (tomātu sula).

Fiziski pastrādājot var foršāk atpūsties nekā visu dienu guļot, ja, protams, fiziskā strādāšana nav katru dienu un reāli piebesījoša [lasīt: rutīnas darbs]. Tā es nedēļas nogalē gan paraku zemīti, gan paskaldīju malciņu, gan pakrāvu 20-25 kilogramīgus maisus un pat pastādīju kartupeļus "под лапату" [lasīt: ar lāpstu].

Baigi neforši ir tad, ja somā ir iemesta šņaucamās tabakas doze, bet ir aizmirsts to aiztaisīt. Jūs pat nevarat iedomāties, kā tas ir: šņaukt šņaucamo tabaku no pildspalvas, no pases, no flašatmiņas, no kodu kalkulatora, no ķēdītes un, galu galā, arī no pašas somas. Jūs pat nevarat iedomāties, kā es šķaudīju. Kā teiktu Borats: "Naiss. I like!"

Ak, nu jā - nemaz ar neesmu nomiris - kā vienmēr rukāju un skrienu pilnā sparā. Attiecīgs draugu loks ir nostabilizējies, ar kuriem es satiekos bieži, jo tie draugi ir tuvāk ceļam "darbs - mājas". Ar pārējiem draugiem arī neatsakos satikties, tikai šobrīd viņiem jābūt aktīvā lomā, jo man patiesi nav spēka piezvanīt un kādu kaut kur uzaicināt - tā teikt, šķiet, ka esmu pārguris un nespēju satikties, bet tā nav taisnība - šādas pulcēšanās, pat, ja tikai uz vienu tēju, ir tikai relaksējošas.

Man nav mājās datora - vairāk lasu un mazāk bojāju acis. Gulēt tagad spēju aziet jau dikti pirms 24:00 (televizora man arī nav). Līdz ar to - pat pēc 18h darba dienas - jūtos visai atpūties un gatavs rukāt.

Starp citu, tuvojas maija beigas, un tas nav labi :D

P.S. Gribu informēt, ka vēl vienu reizi notiks izrādes "Neredzamais K..." prezentēšana. Izskatās, ka vairāk iespēju to noskatīties nebūs. Šī vienīgā un unikālā iespēja būs 5.maijā jūnijā (ceturtdienā) 19:00 (ja es nemuldu :D) Rīgā Kaļķu ielā 1 "Mazajā zālē". Ieejas maksa +/- 2Ls robežās. Šoreiz, kā izskatās, spēlēšu arī es. Mīļi aicināti visi un visas.

Komentāri:

Nu pasāpini mani - tu jau gribi:

* Visi lauki (izņemot tavu lapu) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.