Edward W. Robertson - Titans

Jānis Rubļevskis (koko) // 2014. gada 3. novembrī, 11:46 // #Grāmatas

Esmu nedaudz atkarīgs no zinātniskās fantastikas - man patīk viss, kas ar to saistīts - gan supervaroņi, gan ceļošana laikā, telpā (kosmiskos apmēros), paralēlās pasaules utt utjp. Vienīgā problēma ir tā, ka grūti atrast labu zinātnisko fantastiku, tāpēc lasu to diezgan reti. Pēdējā laikā lasītā klasika nedaudz sāka pārņemt kopējo noskaņu, tāpēc iemetu aci Amazonē, lai atrastu kaut ko savādāku.

Ļoti daudz zinātniskās fantastikas grāmatas Amazonē var dabūt par velti. Tā nu arī šoreiz uzmetu aci tam, ko met pakaļ, paskatījos daudz maz normāli novērtātās grāmatas un izvēlējos Titānus.

Mani uzrunāja 3000 gadus jauns onkulis, mākslīgais intelekts un cits līdzīgs sūds. Grāmata arī īsa - nepilnas 300lpp, kas nozīmē, ka atslodzei jābūt OK.

Grāmata ir par kādu cilvēku, kas ir mirstīgs (ja viņu nobeidz vardarbīgā nāvē), taču viņš nenoveco... Tā jau aptuveni 3 tūkstošus gadu viņš dzīvo un izdzīvo. Pienācis 22. gadsimts... Viss attīstījies, bet viņš, ar kārtējo savu neīsto vārdu izdzīvo kārtējo savu neīsto dzīvi. Taču tad, vienā dienā, viņam piedāvā darbu. Piedāvājums nāk no cilvēka (vai arī ne tik ļoti cilvēka), kas zina, cik ilgi ir dzīvojis Robs (tas trīstūkstošgadīgais jaunietis). Algā tiek apsolīts izskaidrot, kāpēc viņš nenoveco.

Garš stāsts - īss - Robs kļūst par diplomātu, kareivi, huligānu, revolucionāru un vēl daudz ko citu. Viņš, kopā ar pāris cilvēkiem un pāris mākslīgā intelekta vadītiem robotiem nonāk uz Titāna, kur ļaunās koorporācijas apspiež cilvēkus un izmanto viņus kā vergus. Tur tiek uztaisīts apvērsums, ļaunie tiek pakļauti utt utjp. Visu nestāstīšu, ja nu kāds tomēr izdomā izlasīt.

Šis ir tāds diezgan neprecīzs un skarbi sauss apraksts par grāmatu, bet tas nav tāpēc, ka man būtu slinkums rakstīt - tas ir tāpēc, ka man palikusi tieši tāda pati tukšuma sajūta, kad es domāju par šo garadarbu. Nākamā atkāpe ir spoileris. Nesakiet, ka nebrīdināju.

Spoileris sākas:
Grārmatas sākumā tika solīts, reizēm tika likts noprast, ka būs atbildes uz daudziem jautājumiem, piemēram, kāpēc viņš nenoveco, ja citi noveco? Kā mira AI (te un tālāk mākslīgais intelekts) draugs Artūrs, kas arī bija AI un kāpēc tas nav atjaunots/atjaunojams? WTF (kas pie sūda) vispār notiek uzburtajā vidē? Kāpēc visi raustās no Keipera joslā (Kuiper belt) sastopamajiem AI, ja viņiem pat nav normālas aizsardzības (uz to brīdi, kad visi raustās)? Bet ne sūda - Robs ar Feju (anormāli kruto AI, kura smadzenes sastāv no ļoti daudzām cilvēkveidīgām smadzenēm bāzētām uz neironu tīkliem) aizlido noskaidrot, kas tad nu ir ar viņa ģēniem ne tā... Aizlido... Beigās.. Ne sūda nepaskaidrojuši... Atstājuši to visu uz jautājuma nots.
:spoileris beidzas.

Sausais secinājums par grāmatu ir tāds, ka uzcepta ļoti vienkārša drāma, kurā ir apspiestie, ir apspiesto aizstāvji un apspiestie revolūcijas cēļā tiek atbrīvoti, protams, zaudējot tuvus cilvēkus un/vai robotus. Zinātniskā fantastika ir piemesta tikai tāpēc, lai ievietotu to visu kaut kādā vairāk vai mazāk ierobežotā vidē. Varēja iztikt bez mākslīgajiem intelektiem, varēja iztikt ar parastu gudru un drošsirdīgu cilvēku bez nenovecošanas spējām, visu varēja izdarīt daudz vienkāršāk un interesantāk tepat uz Zemes, nelidojot kosmosā.

Grāmatu novērtēju ar 5 kokoiem no 10. Ja atmet malā SCI FI, tad ir viegls romāns, kura darbojošās personas sāk zust no prāta jau pēc nepilnas nedēļas.

Komentāri

Paud savu subjektīvo viedokli:

Visi lauki (izņemot interneta vietni) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.