Šī lapa tev spēj iespraust tikai 3 veida cepumus:
1. To, ka tu nospiedi pogu "Sapratu";
2. Tavu info, lai katru reizi komentārā nav pa jaunam jāraksta (palama,
e-pasts, web). Būs pieejams tikai tev;
3. Sesijas id, ja tu esi lapas administrators un spēsi ielogoties.
Man jau šķita, ka esmu par pirmajām divām grāmatām rakstījis, bet mans aplauziens bija dikten liels, kad arhīvā to neatradu, tāpēc nolēmu īsumā aprakstīt Ernsta Mudlašova pirmās trīs grāmatas - No kā mēs esam cēlušies, un pirmās divas grāmatas no sērijas Dievu Pilsētas meklējumos: Seno cilvēku traģiskais vēstījums un Harati zelta plāksnes.
Jāsāk ar to, ka Muldašovs ir acu ķirurgs, kas savā Ufas acu centrā ir izdomājis tādu dīvainu lietu kā Alloplants un tiek uzskatīts par vienu no labākajiem acu ķirurgiem pasaulē. Jāpiebilst, ka viņš bija pirmais, kas veica acu transplantāciju ar ko kļuva slavens visā pasaulē, bet tas, ka viņš ir zinātnieks, neliedz nodoties mītiskā meklējumiem un nedaudz tiem pievērsties arī no zinātniskā viedokļa.
Ja godīgi, tad no izlasītajām trim grāmatām, pagaidām vislabāk patika pirmā - No kā mēs esam cēlušies?. Šo grāmatu uzdāvināju Sanim pirms kāda gada vai diviem dzimšanas dienā. Protams, kad viņa bija tikusi ar to galā, palūdzu lai iedod izlasīt arī man. Visu grāmatu pamatā ir kāda no Muldašova ekspedīcijām un tāpēc ir interesanti lasīt vien no tā viedokļa, ka viņš pastāsta par apmeklētajām vietām. Pirmajā grāmatā muldašovs pētīja cilvēkus pēc acīm. Ar datoremulācijām tika izveidota "Vidējā cilvēka acs" un tika noskaidrots, ka šī acs pieder Tibetiešiem. Nav daudz jāstāsta, jo šī ir tā grāmata, kuru patiesi iesaku izlasīt, bet pateikšu tik vienu - Muldašovs ar savu komandu spēja parādīt arī četrus ceļus, pa kuriem varētu cilvēce izplatīties pa visu pasauli tieši no Tibetas. Un šie ceļi balstās tikai uz acu pētījumu. Tieši tāpat viņi atklāja veidu kādā pēc acu ģeometrijas var ļoti precīzi atjaunot arī cilvēka sejas formas un vaibstus.
Te jau mēs pieskaramies nākamajai grāmagai Dievu Pilsētas meklējumos - Seno cilvēku traģiskais vēstījums, jo tieši šajā grāmatā tiek aprakstīta leģendārā Lemurieša sejas iegūšana no acīm, kas attēlotas stūpās.
Šo grāmatu lasīju arī ar interesei, taču autora tekstos bieži vien pavīdēja tāda kā augstprātībā un nereti arī lielība, tāpēc vietām gribās mest to visu pie malas un atteikties no tālākas lasīšanas, taču tādu kā mani, piesaista saturs. Un šoreiz te tiek runāts par zemes apdzīvotības vēsturi. Pamatā, cik atceros, lielākā daļa ekspedīcijas dzinuļa tika balstīta uz Blavatskas grāmatām un šajā grāmatā bija aprakstīts tas, kā Ernsts gatavojās savai [otrajai?] Tibetas ekspedīcijai. Ja pareizi atceros, tad, grāmatā var izlasīt par piecām rasēm, kas apdzīvojušas zemi miljoniem gadu laikā: Eņģeļveidīgie, Rēgveidīgie, Lemuriešu pirmā un otrā paaudze, Atlanti un mēs - Āriešu rase.
Visai interesanti ir arī zemeslodes punktu pētījumi un šo punktu sakarību pierādījumi ar cipariem. Protams, ticēt tam vai nē, var atstāt katra paša ziņā, taču ir interesanti domāt, ka Muldašovam ir taisnība un piramīdas ir ne tikai Ēģiptē, Dienvidamerikā, Tibetā un okeānā Bermudu trijstūra rajonā, bet arī visur vēl vairāk - tieši pretējos zemeslodes punktos citiem tāda veida objektiem (cik atceros, tad laikam vēl divas varētu būt paslēptas zem okeānu ūdeņiem).
Trešā grāmata Dievu Pilsētas meklējumos - Harati zelta plāksnes pagaidām man šķita viena no neinteresantākajām šajā sērijā. Ja iepriekšējās grāmatās par pamatu tika izmantota, kaut arī visai apšaubāma no zinātniskā viedokļa, tomēr publicēta literatūra, tad šoreiz Ernsts ir aizrāvies ar fantāzijām, kuras pamatā tiek balstītas uz apšaubāmiem kaut kur satiktiem cilvēkiem, kas kaut ko pastāsta, kaut ko nepastāsta un kaut ko viņiem "mutē ieliek" pats Muldašovs. Grāmatas lasīšanas laikā rodas sajūta, ka autora zemapziņa pati virza visu uz priekšu un viņš par savām domām ir tik pārliecināts, ka no ārsta vajadzētu pievērsties mīkstu sienu iekļauta pacienta lomai, taču nav nemaz arī tik traki kā es to visu mālēju tagad.
Forši grāmatā ir tas, ka tiek aprakstīta nu jau pati ekspedīcija (vismaz tās sākuma daļa). Mēs tiekam aizvesti uz Nepālu, kur jānokārto Tibetas vīza. Mēs tiekam iepazīstināti ar Šambalas (sauktas arī par Dievu pilsētu) teorētisko plānu Stūpu atveidojumā Katmandu. Mēs nokļūstam līdz Harati alai, kurā itkā glabājoties "Harati zelta plāksnes" - tās pašas plāksnes, uz kurām ir sarakstītas visas cilvēcez gudrības - kā arī pats Harati (kārtējais Buda zemes virsū) somati stāvoklī. Protams - neviens netiek tālāk par pirmajām durvīm, neviens (izņemot īpašo garīdznieku un īpašo vecāko) nav redzējis nedz pašu Harati, nedz somati fenomenu dzīvē un vēl līdz šam laikam neierauga, jo alās var tikt tikai ar "Viņa" atļauju (ļoti skaists aizbildinājums, bet nebūsim tak pārāk ziņķārīgi - var gadīties, ka tā ir taisnība).
Grāmatas pēdējā daļā ekspedīcija beidzot ir nokļuvusi Tibetā, ierauga Lemurieša acis raugāmies pār kalniem, novēro interesantu gaismu fenomenu, apmeklē Dēmonu un Dievu ezerus un beidzot mākoņi paveras, lai parādītu ekspedīcijas mērķi - "Svēto Kailasa kalnu".
Beigas bija interesantas un domāju, ka nākamo grāmatu Dievu Pilsētas meklējumos - Šambalas skāvienos es arī izlasīšu.
Pagaidām ir tā, ka grāmatas paliek arvien neinteresantākas, ja neesi gatavs akli ticēt visam, kas tur ir rakstīts. Es, būdams cilvēks, kas nepaļaujas tikai uz vienu avotu, esmu papētījis arī nedaudz vairāk un ir lietas, par kurām ļoti var strīdēties, taču jāatzīst, ka aprakstītais ir visai interesants un man pat gribētos, lai lielākā daļa no izlasītā būtu taisnība.
Protams, ja to visu uztver kā daiļliteratūru nevis kā zinātnisko literatūru, tad lasīt ir pat ļoti interesanti.
Vērtējums: No kā mēs esam cēlušies - 8 kokoi, Seno cilvēku traģiskais vēstījums - 7 kokoi un Harati zelta plāksnes - 6 kokoi no 10 iespējamajiem.
Piekrītu. Ar katru nākamo grāmatu mēģinājums kaut ko pierādīt pazūd, bet tā vietā ir autora "domāju domāju un es tā izdomāju" :D
esmu izlasījis visas Ernsta Muldašova grāmatas un visām tām MUĻĶĪBĀM absolūti nepiekrītu, ja mēģina viņa grāmatas novērtēt no zinātniska viedokļa. Jau lasot pirmo viņa grāmatu radās zināmas šaubas par to vai autors pats saprot par ko raksta. Diemžēl, jo tālāk, jo trakāk. Beidzot sapratu, ka Muldašovs uzrakstījis grāmatas, kuras jāpieskaita mistiskās fantastikas žanram. No šada skatījuma- normāla literatūra.
Tā grāmata pieder Sanitai un ir dāvinājums.. Domāju, ka viņa nepārdos, bet es kaut kad J. Rozes grāmatnīcā visas redzēju. Vari pasūtīt arī internetā jr.lv/lv/veikals/prece/ pa 5Ls
ari sevi pieskaitu pie muldashova cienitajiem, kaut ari ir radushas nelielas shaubas atsevishkjos jautajumos, bet lasam viela tiesham lieliksa.
Gribeju jautat, vai raksta autoram ir saglabajusies graamata " no ka mes esam celusies" un vai vins nevelas to pardot?
* Visi lauki (izņemot tavu lapu) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki
automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot
cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru
saturu.