Dž. G. Balards "Kristāla pasaule"

Jānis Rubļevskis (koko) // 2008. gada 20. augustā, 8:28 // #Grāmatas

Kaut kad 1997.gada 29.maijā saņēmu Dž. G. Balarda grāmatu "Kristāla pasaule" par to, ka biju piedalījies rajona matemātikas olimpiādē. Tā kā esmu aktīvs lasītājs, tad tieši tajā pašā mēnesī grāmatu izcirpu un man tā ļoti patika.

Nu jau vienpadsmit gadi kopš tā laika pagājuši. Pētīju mājās grāmatu plauktus un uzgāju šo mīkstajos vākos iesieto zinātniskās fantastikas stilā uzrakstīto noveli. Neviļus nodomāju pie sevis: "toreiz man šī grāmata šķita ļoti interesanta. Jāpārlasa!" Un tā es arī darīju.

Kā rakstīts anotācijā

Laika "iztecēšanas" un matērijas pārsātināšanās dēļ mežu apvidus Rietumāfrikā pakāpeniski kristalizējas [..]
Grāmata stāsta par kādu ārstu, kas gadiem ilgi nodarbojies ar Lepras slimnieku ārstēšanu un nu dodas uz Āfriku ilgi pelnītajā atvaļinājumā atvaļinājumā apciemot savus draugus... Draudzība gan viņiem īpašā - draugs ir draugs un ar drauga sievu viņi "vienkārši" ir bijuši mīļākie. Vai nav vienalga, ja kājiņa paslīd ik pa brīdim?

Tā kā man nepatīk atstāstīt sižetus, lai cilvēkiem būtu interese arī lasīt, tad pastāstīšu par to, kas grāmatā ir sastopams:
Laikam jau nedrīkst sākt ar mīlestību, jo tad puse no jums izdomās, ka "phē" un pat tālāk nelasīs. Tad nu es sākšu ar nāvi - jā - daudz un dikti - nāve ir itvisur un itvisos veidos: cilvēki mirst no vecuma, cilvēki mirst no slimības, cilvēki misrt no citu cilvēku vai dzīvnieku rokas un cilvēki vienkārši apstājas laikā, baudot savu dzīvi apbrīnojami skaistā sarkofāgā. No tā jūs drīkstat spriest to, ka ass sižets grāmatai piemīt - bojeviku varētu uzbliezt.

Ir daudz un dažādu dārglietu, kas patiesībā varbūt nemaz nav dārglietas, bet spožību un, tajā pašā laikā, bailes iedveš ka maz neliekas (nu varbūt es pavisam nedaudz pārspīlēju).

Daba arī, protams, ir aprakstīta, taču tā nav tāda pati kā "Mērnieku laikos", kad Kukažiņa 70 lappušu garumā klibo pa lauku ceļu un skatās uz rudens nomāktajiem kokiem, dubļauno ceļu un mazu būdu skursteņu radītajiem dūmiem (ja neticat, tad palasiet tiešsaites kopiju). Toties šajā grāmatā daba ir daudz savādāka - lieli, ar kristāla pērlēm apklāti krokodili, mirdzoši koki, kas nekustās, sals Āfrikā vasaras laikā un līdzīgi.

Pievēršamies mīlestībai, kas pavada visu grāmatu un nebūtu jau patiesībā nekāda jēga notikumiem, ja apakšā nebūtu stipra mīlestība, nodevība, greizsirdība, vienkārši sekss un viss, kas tam piederās - tādas lietas kā pārdrošība, muļķība, tieksme izdzīvot utt utjp. Jāatzīst gan, ka bez šo jūtu klātbūtnes nav sarakstīta neviena grāmata un nav uzņemta neviena filma (pierādiet pretējo un es zināšu, ko palasīt vai paskatīties).

No manas puses - kompozīcija grāmatai forša, negaidīti pavērsieni ir diezgan bieži un lasīt ir interesanti. Dīkdieņiem, kas lasa reti, varētu patikt, jo grāmata ir plāna un lasās ātri (trolejā pa sešiem 20 minūšu braucieniem izlasīju).

Vērtēt neko ar ballēm nespēju, jo nav attiecīgās izglītības, taču zinātniskās fantastikas cienītājiem šo darbu iesaku.

Komentāri

Paud savu subjektīvo viedokli:

Visi lauki (izņemot interneta vietni) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.