Šī lapa tev spēj iespraust tikai 3 veida cepumus:
1. To, ka tu nospiedi pogu "Sapratu";
2. Tavu info, lai katru reizi komentārā nav pa jaunam jāraksta (palama,
e-pasts, web). Būs pieejams tikai tev;
3. Sesijas id, ja tu esi lapas administrators un spēsi ielogoties.
Cik noprotu, tad praktiski visi mani lasītjāji vai nu mācās vai ari ir kādreiz mācījušies, tāpēc jus sapratīsiet, ko nozīmē nezināt neko, tomēr rakstīt par kaut ko un beigās kaut ko no tā arī iegūt... Tātad - šoreiz runa ir par ūdens liešanu tiešā nozīmē...
Atnāca pie manis brālēns Juris, lai uzdrukātu datorrakstā savu eseju, ko jānodod kaut kādā tur ētikas vai mākslas stundā LSPA. Tā nu es arī palasījos to eseju... Un brālēns izstāstīja ideju - tātad - uz gleznu izstādi bija aizgājusi viņa draudzene, norakstījusi divām gleznām nosaukumu un tā tapusi turpinājumā sekojošā eseja... Jāatzīst, ka brālēns ir tiešām labs ūdens lējējs, pat tāda sajūta, ka reizēm mani apsteidz :), bet par to spriežat paši...
EsejaMākslas muzeja iespaidi.
Estētikas priekšmets ļauj apzināti saprast kādu baudu cilvēkam var dot kaut kas skaists, izcils, interesants. Mēs jau to izjūtam katru dienu! Vienu dienu vairāk, otru mazāk, taču mēs īsti neapzināmies, kā tas notiek un kāpēc? Vajag saprast, kas tev personīgi izraisa tādas jūtas un pārdzīvojumus, kuru dēļ gribās dzīvot, priecāties, baudīt un elpot ar pilnu krūti! Es, principā, zinu, kas manī izraisa šādas jūtas un pārdzīvojumus, taču es gribēju izjust arī kaut ko, kas man ir mazliet tālāks un nepazīstamāks. Kopā ar saviem grupas biedriem mēs devāmies uz Mākslas muzeju.
Ienākot muzejā un ieraugot, kāda kolekcija tur ir izlikta apskatei, es nodomāju, ka tā būs viena neinteresanta un skumja padarīšana, jo par latviešu gleznotājiem un arī māksliniekiem, līdz šim es neesmu dzirdējis praktiski neko. Lielos vilcinos, par glezniecību es zināju tik daudz, cik par to runā televīzijā! Respektīvi, es dzirdēju tādus nosaukumus, kā : "Mona Līza", "Džakonda" un Leonardo da Vinči. Lai neteiktu, ka es zināju maz par gleznām, es pateikšu, ka es nezināju pilnīgi nekā!!! Tāpēc es domāju, ka šī stunda, ko es pavadīšu muzejā būs ne pārāk interesanta....
No paša sākuma es sajutu tādu kā vienaldzību pret visu, kas notika muzejā, man tas likās neinteresanti, taču vēlāk, kad es nonācu pie L.Liberta pleznas "Venēcija", manī kaut kas pamodās. Neteikšu, ka gleznotājs; pamodās interese pret to, kas notiek apkārt, jo šī glezna bija tik apburoša (varbūt tāpēc, ka man ļoti simpatizē Itālija)!!!
Lielāko iespaidu uz mani atstāja ainavas, kuras lika man atcerēties savu bērnību un dzimto pusi-latgali. Vienā brīdi man likās, ka tādu ainavu, kuru es redzēju vienā gleznā, es esmu redzējis arī reālajā dzīvē! Tas tā droši vien nav, taču tas ļoti iespiedās manā atmiņā. Ainavas bija ļoti spilgtas, tādas, kuras vēl labu laiku pēc gleznas apskates tu atceries, vari "redzēt" to savā prātā. Ainavas bija ļoti dažādas, viena no otras atšķirīgas, viena labāka par otru.
Otra lieta, kas iespiedās manā atmiņā bija milzum daudz portretu. Portreti bija dažādi: melnbalti, krāsaini; vairākums cilvēku, kuri bija attēloti tajos portretos man bija nepazīstami. Redzot tos portretus, es iedomājos, kāpēc tieši šo cilvēku gleznotājs izvēlējās šim portretam un nevarēju atrast atbildi, jo visi cilvēki, bija diezgan parasti un pelēcīgi, nekā īpaša. Ja es būtu gleznotājs, savām gleznām es izvēlētos spilgtus cilvēkus, oriģinālus. Tādā veidā glezna ilgāk paliek cilvēku atmiņā! Viena spilgta glezna, kuru es ļoti labi atceros, bija K. Huna glezna "Jauna čigāniete". Nezinu kāpēc, taču tā iespiedās man atmiņā.
Kopumā, aizejot muzejā, es sapratu, ka runas par to, ka māksla dot estētisku baudu un iedvesmu ir patiesas. Izejot no muzeja, es sajutu tādas pašas sajūtas, kuras jūtu, skatoties kādu labu filmu. No gleznām man vairāk patika ainavas. Tās, nezinu kāpēc, ir tuvākas man. Man bija interesanti lūkoties tajās, varbūt tāpēc, ka es ļoti mīlu dabu. Es ieteiktu visiem aiziet uz muzeju!
ūdens liešana ir ļoti laba lieta, it īpaši palīdz fizikas stundā, kad nevēlas mācīties un kad skolotājai labs noskaņojums, var runāties nejēgā, ka tik ilgāk pavilkt laiku, bet ja raksta kaut kādu mākslas recenziju, tad vismaz ieliek kādu nosaukumu, paprasa vismaz kādam, kurš uz to izstādi ir bjis
Man ūudens liešana nekad nav padevusies... Literatūrā man parasti lika ne augstāk kā 5... Ne visiem ir dots tāds talants... :D
davai pēc... hmmm kaut kāda 15.februāra aiziesim pielieties... Tjipa ideja tāda, ka līdz tam laikam dienu un nakti rukāšu un vēl man jāpaspēj 5.februārī uz Daugavpili aizbraukt... Nu es tev paziņos, kad man būs brīvāks laiks :)
ar gramatiku / valodas stilu nav vinjam labi ("nonaacu pie pleznas", LOL).
btw, publicee arii darba noveerteejumu / recenziju / whatever, ko lektors vinjam atgrieziis pretii. izcils darbs IMO nebuus.
btw, ja raksti, ka staastiisi par uudens lieshanu tieshaa noziimee un staasti par uudens lieshanu paarnestaa noziimee, lasiitaajs paliek izbriiniits.
un ejam kaut kur iedzert tak =)
Nojaust var no šīs esejas itin daudz, tikai ideja tāda, ka tajā muzejā viņš pat kāju nav spēris... Šaubos vai viņš vispār zin, kur tas muzejs atrodas un vai tāds vispār ir :)
Iistniibaa no shiiis esejas var noprast, ka taas autors tieshaam ir "bijis" maakslas muzejaa. Bet katraa zinjaa, ko nedariisi ieskaites deelj...
Vienkārši zajebis :)
2 strazdinch: pa naktīm jāguļ :)) Un tas konvertors tiešām rullē:)
2 Despacho: cik noprotu, tad tev nu tagad plaģiātismu uztaisīt nebūs itin grūti :)))
Uz ūdens liešanu nenesas prāts tik naski, taču uz plaģiātismu gan.... man manuprāt arī eseja/recenzija jānodod par kaut kādu izstādi uz kuru itkā biju.... ;)
Tāds H2O nav vēl redzēts. Bet kur nu var tur nu lej! =)
P.S.: Translita konvertētājs forša lieta:))
* Visi lauki (izņemot tavu lapu) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki
automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot
cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru
saturu.