Domas spēks

Jānis Rubļevskis (koko) // 2007. gada 26. jūlijā, 12:03 // #Spams // 11 komentāri 

Ok, mēs domājam, ka lietojam tikai aptuveni 10% savu smadzeņu. Citi pat uzskata, ka tikai 1%. Ir viedokļi, ka pat visus 90%. Izrādās, ka cilvēka smadzenēm nav robežu, un kā tad Tu izmērīsi kādu daļiņu no bezgalības, ja maza daļa no bezgalības vienalga ir bezgalība? ;)

Tas tā ievadam, lai būtu zinātniskais pamats manām pārdomām "Kā būtu, ja būtu". Nenormāli gribētos, lai ar domas spēku varētu izdarīt visu. Triviālākais piemērs: guļu, iedomājos par vēsu aliņu un man mutē parādās alus garša - perfekti.

Bet tas nav viss. Piemērs no Matriksa:

Do not try and bend the spoon, that's impossible. Instead only try to realize the truth...that there is no spoon.
Kuram ir taisnība? Tam, kas domā, ka patiess ir tikai acīm redzamais vai arī tam, kas visu uztver globāli? Vai ir tā, ka patiesībā koka galds ir tikai informācija par to, ka tam tādam ir jābūt un, ar domas spēku, es to tādu arī izveidoju? Varbūt patiesībā es mājai varu noņemt pirmo stāvu, taču tā karāsies gaisā? Iespējams, ka es māku lidot, tikai to nezinu?

Kā tur īsti ir?

P.S. Un tad tauta sadalījās divās daļās un panesās fleims! :D

Komentāri

Manuprāt liela kļūda ir, šādi filozofējot, apskatīt tikai vienu cilvēku. Ja 6000000000 cilvēku uzskata, ka koka galdas ir ciets un stingrs un necaurejams, tad tev būtu jābūt nez kādam garīgam supermenam, lai spētu 1 stāties pret 6 miljardiem un uzvarēt. Turklāt vienmēr jāņem vērā arī augstāka intelekta pastāvēšanas iespējamība - tātad iespējamība, ka ir kāds, kurš pieskata fizikas likumus un tādas lietas, un neļauj nevienam atsevišķam indivīdam vai grupai tos overridot.

Un vēsa aliņa garšu mutē sajušanu jau nu pilnīgi noteikti var panākt, tur pat nekādas pārdabiskas spējas nevajag. Galu galā, ja pašam slinkums trenēties, atrodi kādu, kurš tev uzliks vajadzīgo post-hipnotic suggestion, un lieta darīta. :)

Tie kuri tic telekinēzei pamājiet manu roku.

klau, ja tavām smadzenēm nav robežu, tad viņas aizņem visu telpu, un mēs peldam tavās smadzenēs! OMFG!!!

Shadowbird, taisam reliģisku kustību un visi domājam, ka galds ir karote :D

raish, ja godīgi, tad to jāpapēta vairāk, bet var gadīties, ka ticu.

Anonīmais, iespējas ir bezgalīgas nevis aizņemtā telpa ;)

pa šito esmu domājis ... manuprāt krāsu redze ir viens no labiem piemēriem (tiesa tīrā fizika, bet kā to pagriež). Kāda izskatītos pasaule, ja vielas nespētu atstarot atsevišķu baltās gaismas spektru?

Nu bļa :D

Mazāk filmas skatīties un tad par šitādu hujņu nemaz neaizdomāsies. :D

Par to huiņu es bez filmām domāju ;)

Mjā, Matrikss mani arī toreiz spēcīgi iespaidoja :)

Bet vispār tas jau velk uz Platona uzskatiem - par to, ka viss, kas eksistē, ir tikai 'ideju' nospiedumi vai atspulgi reālajā pasaulē... un galds ir galds tāpēc, ka kaut kur aiz pasaules eksistē 'ideja' par to, kādam jābūt galdam. Baigā romantika, man Platons patīk :)

He he... Platons vispār bija kruts džeks ;)

Simbel: Palasi par Platonu un platonisko mīlestību Wikipēdijā. Interesantas lietas atklājas. :)

"Ironically, the very eponym of this love, Plato, as well as the forementioned Socrates and Ficino, all belonged to the community of men who desired boys, and they all engaged in erotic pedagogic friendships with youths. The concept of platonic love thus arose within the context of the debate pitting mundane sexually expressed pederasty against the philosophic – or chaste – pederasty elaborated in Plato's writings (Symposium, Phaedrus, Laws, and others)."

en.wikipedia.org/wiki/Platonic

Shadowbird, es labāk tam pieiešu no akadēmiskās puses, turklāt jau visai drīz :)

Paud savu subjektīvo viedokli:

Visi lauki (izņemot interneta vietni) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.