Dienas doma #1

Jānis Rubļevskis (koko) // 2009. gada 10. oktobrī, 10:59 // #Dzīve // 1 komentāri 

Mana māte ir atradusi baigi labo fīču, kuru, protams, neviens cits, izņemot mani, nebija spējīgs atkost (leju, ka maz neliekas - visi to zina). Un tātad, bieži vien viņa saka:Jāni, es tev gribu uzticēt vienu uzdevumu!Tālāk, protams, seko uzdevuma apraksts. Aptuveni tas apraksts varētu būt šāds:

Aizej pie pirts, paņem lejkannas, atnes no dīķa ūdeni un palaisti tomātus.
A ziniet, tas ..uzticēt uzdevumu.. skan tik cēli, ka lielākā daļa mūsu ģimenes to arī tā bez ierunām mēģina izdarīt (protams, par šo tēmu neemsu ar pārējiem ģimenes locekļiem daudz runājis, jo bail, ka patiesībā viņi to dara tikai tāpēc, lai nesanāktu konflikts)...

Tikko pēc kārtējās šitādas reizes es mammai pateicu:

Nu nu, atkal gribi komandēt?
Ziniet, viņa uzreiz tā arī to uzdevumu nepateica. Nācās pierunāt.

Par ko tas varētu liecināt? Nu man jau liekas, ka par to, ka viņa tomēr reizēm saprot, ka sāk komandēt par daudz :D A ko tu mīļās māmiņas labā neizdarīsi? A, ko, a?

Komentāri

Haha, man šitais pats ir ar tēvu, kurš saka: "nu mēs varētu nomizot kartupeļus" - ja ir slikts garastāvoklis, tad var sanākt sakašķēties šitās 'sociālo dzīvnieku demokrātijas' dēļ : - D

Paud savu subjektīvo viedokli:

Visi lauki (izņemot interneta vietni) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.