Dejas uz palodzes pie atvērta loga

Jānis Rubļevskis (koko) // 2006. gada 18. septembrī, 20:37 // #Grāmatas // 4 komentāri 

Nebūtu slimība un visādi pavērsieni, domāju, ka sestdien jau butu izlasījis šo foršo Viestura Rudzīša grāmatu... Īstenībā baigi forši - nedēļas nogalē tā spēja mani divas reizes izvilkt uz parciņu, kur daudz maz normālā gaisā un nečetrās sienās guvu nereāli labu baudu no lasītā un pārdomātā... Šodien arī līdz tam brīdim, kamēr vēl varēja salasīt melnos burtus burtus uz biezā, baltā papīra, sēdēju tur pat parciņā uz soliņa un lasīju... Bieži vien novērsu skatu no simbolu virknēm, lai apskatītos apkārt un rūpīgi pārdomātu izlasīto... Tieši tāpēc tik lēni tas nāca, bet, "kas lēni nāk, tas labi nāk!".

Jāsāk ar to, ka beigās man bija pārsteigums, kas man lika saprast, kāpēc tik ļoti man grāmata lika domāt... Autors ir psihoterapeits... Tajā brīdī, kad pēcvārdā to izlasīju, sapratu, kāpēc man sajūta, lasot šo grāmatu ir tik kaut kur ļoti pazīstama... Un jā - dzīvē esmu laikam jau runājis tikai ar vienu psihologu (nu es būtībā nevienu citu neatceros) un viņa runas stils bija līdzīgs... Toreiz es viņu satiku ļoti nejauši, bet kopīgu valodu mums bija atrast ļoti vienkārši - tāpat arī ar šo grāmatu...

Nu tad nedaudz par pašu grāmatu un tur aprakstītajām lietām... Varbūt nelietām? Nu tad īsi par visu... Tātad grāmatu es uztvēru trīs dažādos posmos, kurus var nosaukt par Bērnību un jaunību, Nobriedumu un Pilbriedu un vecumu... Atcerieties, ka es neesmu ne psihologs, ne filosofs, bet tikai parasts programmētājs, kas no dzīves, kā pēdējā laikā pierādās, sajēdz itin maz... Līdz ar to tālāk rakstito nedrīskt pieņemt kā pašu par sevi saprotamu, bet varbūt, balstoties uz manām pārdomām, arī Tev radīsies vēlme grāmatu izlasīt...

Bērnības daļu ir lasīt diezgan interesanti un ātri... Ir parādītas jauniešu pamatproblēmas, attiecības un principi, uz ko tajā laikā jauniešu attiecības un intereses varētu balstīties... Nu protams - pamatā, kā jau vienmēr, bērnības beigās un jaunības sākuma, ir sekss :) Jau no pirmajām grāmatas lapām, kā man teica Sirke, gribās paņemt rokā pildspalvu un izrakstīt gandrīz katru rindkopu... Par tām jauniešu problēmām runājot, nevarēju atturēties, necitējot kādas sievietes aprakstu, ko stāsta pieredzējušākais no pusaudžiem brīdī, kad puikas: "iet maukās".

[..] Pakaļa kā pūra lāde un pupi kā ādas maišeļi, pilni ar vīnu. Bet krūšu gali kā cigāri, kādus bildēs sūkā Vinstons Čērčils.
Ja godīgi - biju līks par tādiem salīdzinājumiem... Manā uztverē krūšu gali tomēr ir kaut kas maigs un salds, nevis rūgtens cigāra gals, bet tas jau tā... Par ko bija ideja? Ideja bija par to, ka pirmās (manā terminoloģijā pirmās) daļas stāstos ir pārsvarā bērnības un jaunības sākuma problēmas... Tajā skaitā draudzība, kas aizsākas bērnībā un turpinās līdz pat vecumdienām... Autors ir izvēlējies ļoti daudz līdzīgus vārdus cilvēkiem, tāpēc ir ļoti jāiedziļinās tālākajā grāmatas gaitā, lai, teiksim, nesajauktu Aleksi un Alekseju, kas bija pilnīgi pretējas dabas bērni, taču vieni no galvenajiem varoņiem...

Brieduma laiks... Man likās ļoti saistošs... Daudz un dažādas problēmas... Joprojām milestība, esības un savas būtības meklējumi, darbi, pārdzīvojumi, mēģinājumi cīnīties ar sevi un ar visu pasauli kopumā... Draugi, kas palīdz vai arī nav vajadzīgajā brīdī tev klāt... Visvairāk jau laikam uzsvērts ir mīlestības spēks, kas liek darīt daudz, bet ar ko reizēm nepietiek... Ļoti daudz arī ir aprakstīta alkoholisma problēma, kā arī pārdzivojumi, kuriem jātiek pāri, lai no tā atbrīvotos...

Laikam jāatkāpjas nedaduz no tēmas, jo šajā [otrajā] grāmatas stāstu daļā, es atradu citātu, kurā pieminēts esmu es - koko...

- O, malacis, malacis, - Elvīra komentē, - tagad aizsieniet viņam acis, un tu, Koko, ej viņam klāt. Apglāsti meiteni, skūpsti, sagatavo seksam, panāc, ka viņa grib tevi!
Nja - smags man uzdevums... Visā visumā komiski... Vai es to spēšu :D Nav pateikts :D

Ok - liriskā atkāpe galā - turpinam par grāmatu... Un turpinam ar ieiešanu trešajā daļā... Nu, pēc manām domām, te kaut kur parādās mīlas trijstūris... Parādās ideja par to, ka (nu vismaz manā uztverē) draudzība ir spēcīgāka par visu pasaulē un neviens nedrīkst to saraut... Es sapratu to (un tās ir tikai manas domas), ka autors uzskata, ka atrast sevi, iemīlēt sevi un iemācīties sev uzticēties var tikai cilvēks, kam vairs nekas cits nav atlicis... Cilvēks, kam nav vairs ko mīlēt... Runa gan neiet par cilvēkiem apkārt, bet par patiesu mīlestību vīrietim pret sievieti un otrādi... Manuprāt, doma ir tāda, ka nemīlot sevi, neuzticoties sev un neatrodot savu patieso būtību, nevar patiesi mīlēt arī kādu citu... Spēcīgi, es teikšu :) Laikam jau neiztikt bez kārtējā citāta, kas ietver visu manis pēdējajā atkāpē sarakstīto jēgu:

Cilvēki un viņu jautājumi. Dienas un naktis. Naudaszīmes un pārtika lielveikalā. Vēstules un ziņu raidījumi. Smaidošas, raudošas un nogurušas sejas. Aleksejs turpina sāpēt. Un ievēro, ka vairāk ievēro. Ka redz ļaudis, kam arī sāp, tostartp arī tos, kas cenšas šīs sāpes neizjust un bēg. Cenšas noslēpties no sevis, no citiem un no dzīves. Un viņš visu saprot un nenosoda.

Viņam viss izdodas un darbi šķiras. Un viņš jūt, cik ļoti gribas dzīvot un cik maz viņš baidās no nāves. Kad viņš vēl bēga, tad gan tā nebija.

Un tikai tagad viņš iedomājas, ka ne tikai sāpes ir tās, ko viņš jūt. Vēl tur ir mīlestība, par kuru viņš irlgu laiku bija domājis, ka tā rodas no seksa. Un, ka ir radīta tam, lai saturētu cilvēkus kopā. Atkal šis vārds - kopā.

Ko vēl var piebilst? Grāmatu viscaur izvij sapņi... Sapņi, ko sapņo vai domā grāmatas varoņi... Tie ir gan drausmīgi, gan ļoti laimīgi... Bet tomēr tie ir tikai sapņi, kas reti piepildās vai arī nepiepildās nemaz... Un cilvēks saprot pazaudētā vērtību tikai tad, kad to atgūt vairs nav iespējams, tomēr priecājas, ja kaut kas viņa darītajā ir sniedzis prieku, laimi un dzives spēku kādam citam...

Un tagad atziņa, kurai es apslēptu jēgu neatradu (varbūt arī atradu, bet to nevienam negribu teikt)... Visu grāmatu, sākot jau no pirmā stāsta līdz pat pēdējam, caurstrāvo viena atziņa, ka sievietēm vajag dāvāt ziedus! Viņas tos mīl saņemt, viņas tos mīl smaržot, viņas pat mīl tos dāvināt pašas sev. Jau pirmajā stāstā jauns puisis (ja nemaldos, tad 13 gadus vecs) māca savu draugu

- Viņām vajag ziedus! Tad viņas kļūst sapņainas, sāk starot, apskauj un dod mīļas bučas! Dažreiz pat apraudas. Saproti? - [..]
Man liekas, ka viņam ir taisnība... Nekas nevar būt labāks par dzirkstelīti sievietes acīs, kad viņai dāvina ziedus, par foršo smaidu, kad viņa pieliek ziedu pie deguna, lai to pasmaržotu, par apskāvienu, kas liecina, ka zieds ir pieņemts...

Kā jau iepriekš minēju, manu ļoti paviršo analīzi par šo darbu nedrīkst uzskatīt kā pamatotu un objektīvu... Var gadīties, ka patiesībā analīzes vietā ir sarakstīta manas pašreizējās uztveres jūtu interpretācija sakarā ar šo grāmatu... Varbūt patiesībā autors grib pateikt kaut ko pavisam citu, bet varbūt katrs šajā grāmatā ieraudzīs pavisam kaut ko citu... Tik daudz varbūt vienā rinkopā varētu liecināt par to, ka nu jau es pats vairs neko nesaprotu :)

Visilgāk lasījās pēdējās 100 lappuses, kad bija jādomā gandrīz par katru izlasīto vārdu atsevišķi un to salikumu kopumā, bet bija ļoti interesanti... Bija interesanti caur grāmatu ieskatīties savā dvēselē un savā jūtu pasaulē!

Komentāri

Šķiet, ka tomēr bija vērts, lai šī grāmata no manis nonāk līdz Sirkei, lai pēc tam nonāktu līdz tevīm, jo ja viņai vēl ir nedaudz jāpacīnās ar savu slinkumu, tad tev ar slinkuma pāvarēšanu nav bijušas problēmas. Grāmata tiešām ir laba un es ticu, ka daudziem jo daudziem to vēl gribēsies pārlapot.

He he... Paldies Mr.SergE... Domāju, ka Sirke arī izlasīs, bet patiesībā tai grāmatai vajag saņemšanos tikai, lai sāktu, pēc tam jau jamā vienkārši paņe savā vārā :)

Nu ja, bet bieži vien tieši ar apņemšanos uzsākt kaut ko darīt jau arī ir tās lielākās problēmas, he he.

Ja nu ir aiz muguras šī grāmata un arī ar Remarku esi iepazinies, noteikti iesaku turpināt ar Velša "The Acid House".

www.amazon.com

Diemžēl Remarku esmu diezgan maz lasījis... Ja pareizi atceros, tad tikai 2 grāmatas un pasen, bet ļoti patika... Ta, ka laikam tomēr vispirms Remarku palasīšos :)

Paud savu subjektīvo viedokli:

Visi lauki (izņemot interneta vietni) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.