Reizēm gribās atkal būt tādam mazam, nevienam neieraugāmam un neviena netraucētam blogerītim... Gribās teikt, ko domāju un nedomāt par to, ko saku.
Ehh... Vēl vairāk - gribās spēt apstāties uz ielas un ieelpot gaisu, ko laika gaitā paši esam sabojājuši, gribās celt telefona klausuli ar prieku, nevis domāt: "Nu kuram atkal vajag?" Gribas vienkārši atpūsties - jebkurā laikā izdomāt aizlaist, piemēram, uz kalnu vai vispār uz ārzemēm, gribās, lai neviens nebūtu no manis atkarīgs un arī es nebūtu ne no viena atkarīgs. Vienkārši gribās brīvību... Kaut uz pāris nedēļām.
Dziļi personīgs ieraksts, bet drīkstat man "pūst ..." - esmu notrulinājies!
Ok, metu šīs domas pie malas un turpinu rakt.