Šī lapa tev spēj iespraust tikai 3 veida cepumus:
1. To, ka tu nospiedi pogu "Sapratu";
2. Tavu info, lai katru reizi komentārā nav pa jaunam jāraksta (palama,
e-pasts, web). Būs pieejams tikai tev;
3. Sesijas id, ja tu esi lapas administrators un spēsi ielogoties.
Bērnībā biju lasījis "Robinsonu Kruzo". Šī grāmata mani toreiz ļoti aizrāva un es gribēju turpinājumu, bet tāda nebija.
Tā nu pagāja daudzi gadi, pa kuriem daudz bija padarīts, daudz alus bija aizlijis un kartupeļu bija apēsts... Un sanāca man nedaudz internetos palasīt autora biogrāfiju. "Nevar būt," es skaļā balsī iebļāvos, sabiedējot sievu un savus vecākus, kuri nejaušības pēc patrāpījās tur pat blakus. Ibio - ir turpinājums.
Liels pārsteigums bija mana Tēva sejā, kad viņš to izdzirdēja... Samulsums valdīja istabā... Es iedzēru alus malku un teicu: "jāpārlasa pirmā un tad ķeršos pie otrās."
Tā nu pēc šiem ilgajiem gadiem pārlasīju Robinsona piedzīvojumus. Ja vēl kāds nav lasījis, tad atgādināšu, ka Robinsons Kruzo bija jaunietis, kas izdomāja meklēt laimi, ceļojot apkārt. Viņam jau no paša sākuma neveicās un kuģi grima viens pēc otra. Robinsons nonāca pirātu gūstā, tad atkal aizmuka, tad atkal kuģoja un tirgojās, tad atkal kuģoja, līdz, kuģim avarējot, viņš nonāca uz vientuļas salas, kur arī nodzīvoja līdz vecumdienām, karojot ar iezemiešiem, iekopjot zemi un veidojot nocietiānumus.
Kad izlasīju pirmo, ķēros pie otrās ar lielu degsmi, bet ar mazāku entuziasmu kā sākumā biju plānojis, jo šajā vecumā pirmā daļa man likās tāda ļoti naiva. Tikai tagad saprotu, kāpēc bērnībā man tā tik ļoti patika - tas ir tik mega kruts bērna prātam - tu visam tici un viss ir tik vienkārši, ka lasīt ir tīrā bauda.
Tā nu Robinsona Kruzo jaunajos piedzīvojumos Robinsons jau ir pensijas gados, viņam ir sieva un bērni. Dzīvo viņš Anglijā, bet ceļotāja gars nav pazudis. No došanās tālienē viņu attura tikai mīlošā sieva.
Sieva mirst un vairs nav neviena, kas viņu atturētu no ceļojuma. Kruzo nolemj, ka jādodas apmeklēt savu salu, kur viņš kādreiz bijis par gubernatoru un jāaprauga Spāņi, kuriem tur vajadzēja palikt.
Ceļojuma sākums un vidus norit neraksturīgi Robinsona piedzīvojumiem - viss kā plānots, bet tad notiek viens ekscess, kas nostājās starp kuģa personālu un viņu. Robinsons, kurš ir kuģa līdzīpašnieks un Kapteiņa onkulis, tiek izsēdināts krastā, kas tad arī ir jauno piedzīvojumu tāds riktīgais sākums.
Daudz nečakarēšu lasītgribu, bet pastāstīšu to, ka šajā reizē ceļš nevijās tikai pa ūdeņiem, bet diezgan daudz tika ceļots arī pa sauszemi... Arī netālu no mums.
Otrā grāmata manā vecumā likās foršāka, bet tas tikai tāpēc, ka nebija tik naiva. Ir daudz ģeogrāfijas, kā arī citas lietas, kas manā vecumā piesaista vairāk, taču piesātinātāks ar piedzīvojumiem bija pirmajā grāmatā.
Abām grāmatām dodu 9 kokous no 10. Gan jau būtu 8, bet, atceroties bērnības prieku, pieļauju, ka toreiz būtu visi 10. Iesaku izlasīt visiem tiem, kas vēl nav lasījuši.
* Visi lauki (izņemot tavu lapu) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki
automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot
cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru
saturu.