Bračkas dzimene un psiholoģiskais teātra mēģinājums

Jānis Rubļevskis (koko) // 2009. gada 6. oktobrī, 15:34 // #Dzīve // 5 komentāri 

Tā kā sestdien biju norukājies kā deviņi teļi, kurus dzenā bullis, visu dienu strādājot un tikai ap 19:00 atvelkoties uz hatu, paaicināju dažus cilvēkus uzspēlēt pie sevis kārtis. Cilvēki vācās pēc nenosakāma gadījumprincipa, bet neviens neaizmirsa paķert līdzi arī kādu aliņu (var gadīties, ka patiesībā arī es biju paķēris tos aliņus). Beigās nomainījās 3 kompānijas, ar kurām visām paspēju kaut ko iemalkot, parunāties, pasmieties un paspēlēt kārtis...

Lai arī ievads šķiet mazjaudīgs, jāpiemin, ka svētdien brālim bija dzimšanas diena, tāpēc iepriekšejā vakara karstās oglēs iekvēlojās, brokastīs ietriecot viens aliņu (vai arī pusotru - nu kas to var atcerēties?), lai, pēc tik agra rīta, pēcpusdienā nenomirtu...

Domāju, ka no ievada var saprast, cik labi es jutos pirmdien (tā ir nākamā diena aiz svētdienas), jo nu tas rīta aliņš nebija vienīgais aliņš, kas todien bija un varēja būt - galu galā, bračkam dzimene.

Un tagad pie mēģinājuma, kurā mēs kārtējo reizi mācijāmies koncentrēties:

Pirmais psiholoģiski smagais vingrinājums - sadalamies pa pāriem, izvēlamies 2 vai vairāk ciparus no 0 - 10 un tad pēc acu zīlītes mēģinam noteikt, kuru skaitli partneris ir iedomājies. Varu pateikt godīgi - ir vairāki cilvēku (šoreiz tās nenoliedzami bija sievietes) tipi:
1) cilvēks ar diezgan gaišu acu krāsu (zila, pelēka, zaļa, gaiši brūna) - ja koncentrējas, tad noteikt ciparu ir elementāri - zīlīte palielinās kā balons, kurā pilda hēliju;
Otrs variants - stiklaini tumšās acis - tajās acīs var saskatīt dajebko, tikai ne zīlītes izmaiņas. Es, ja butu sieviete, tajās smukajās stiklainajās actiņās skatoties, varētu uzkrāsot sev lūpas, uzlikt pareizo daudzumu pūdera un to - nu kā viņš bija - tonālais[?] krē[ju]ms? Tā teikt - ciparu noteikt bija neiespējams
3) cilvēks ar lēcām (sevišķi tonētajām) - nu dikti nenosakāms. Neko nevarēju pateikt.
4) un tad ir ceturtais variants - cilvēks ar diezgan pašaurām actiņām. Nu nav jau tā, ka man pretī ķīniete stāvēja, bet ir cilvēki, kas smejoties tās actiņas nedaudz piemiedz. Jautrība garantēta, bet produktivitāte tik pat liela kā govij, kura aizlaista ciet un vairs nedod pienu (te nevajadzētu pārprast salīdzinājuma nozīmi, jo iepriekšējā teikumā es partneri nesaucu par govi - es salīdzināju mūsu kopējā darba produktivitāti ar govs piendošanas produktivitāti, kad viņa ir gaidās).
Lielākais prieks un laime, protams, ir apvienot dajebkādā kombinācijā pēdējos trīs variantus un minēt nevis skaitļus, bet gan dārzeņus. Nenosakāmu iemeslu dēļ, kad es iedomājos gurķi, viņas minēja, ka es domāju par tomātu. Tā gadās.

Otrais psiholoģiski interesantais uzdevums - stāv gar sienu 6 meitenītes ar mugurām pret trim puišiem. Puišiem nu ir jākoncentrējas uz vienu no viņām un jādara ar prātu viss, lai pareizā meitenīte pagrieztos. Tas bija vēl diezgan viegli. Jāatklāj noslēpums - ja koncentrējas uz to, ka: "Ilzīt, es gribu attaisīt tavu krūšturi un paglāstīt tavu muguriņu savām vēsajām rokām, jo esmu nosalis!", tad meitene sāk nenormāli knosīties un izjust pār sevi smagu karstuma vilni (nu ok - to es tā kā pats piedomāju, bet tas nenozīmē, ka tā nevarētu būt).

Un tad iestājas grūtākais - gar sienu nostāda tevi un meitenes skatās virsū tieši tev un tieši tev jājūt vai griezties vai nē? Kā jūs domājat, ko jūt cilvēks, kas visu dienu miris nost no saindēšanās ar cepumiem iepriekšejā dienā? Izjūtas ir vienkārši neaprakstāmas. Tāds cilvēks jūt tirpas vēdera rajonā, kāju un roku dreboņu un tad nevuļus šķiet, ka neredzama roka tevi pagrūž sākumā uz priekšu un tad sāk vilkt atpakaļ un tā vien gribās padoties un krist ar muguras uz grīdas, nebaidoties atsisties pret krēslu ar pakausi un noasiņot uz vietas, jo tas varētu būt vieglāk, kā klusam stāvēt pie sienas un skatīties žalūzijās, kad citi pēta tavu tvirto dibentiņu vai saplēstās bikses. Un ziniet - divas reizes no trim es uzminēju... Nu var jau gadīties, ka tur bija kāds spēks no aizmugures, bet var gadīties, ka tas joprojām bija velnēns, kas ņirgājās par mani jau no iepriekšējām dienām.

Paldies par uzmanību - pēc 3 gadiem man būs interesanti šito izlasīt ;)

Komentāri

nevienu nepis tavas dzimšanas dienas, tavas kārtis un tavi koncertu mēģinājumi. Visi lasa onkuli, nombri un seo.

Nu man prieks par to, jo man galīgi negribētos, ka mani pasākumi kādu pistu! Man tikai tāds jautājums - tevi dikti piš SEO un onkulis? Un kas tev pēc tā visa sāp? :D

Un vēl - tu biji viens no tiem nešķīstajiem dzērājiem, kas ar mani spēlēja kaŗtis (nu labi, tu biji pie stūres, bet tavu suni es pa kluso sadzirdīju) :P

o ja, mani pis onkulis un seo visos caurumos un galos

tev ir talants. smējos jau par rakstīšanas stilu vien (ceru, šitais teksts bija domāts lasītāju uzjaurināšanai) :D

Some kind of sexual stimulation should be applied for an erection to take place with http://cialisyqm.com/ , .

Paud savu subjektīvo viedokli:

Visi lauki (izņemot interneta vietni) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.