Atskats uz Valentīndienu

Jānis Rubļevskis (koko) // 2007. gada 15. februārī, 11:59 // #Dzīve // 3 komentāri 

Sen nav bijis neviens atstāsts par tusiem. Laikam jau šoreiz nedrīkst nonievāt tik krutu pasākumu kā Valentīndiena, kurā savācas 5 džeki un vienkārši notusē tā, ka maz neliekas, bet laikam jau vajag par visu un pēc kārtas.

Tātad savācāmies bars (es un KAC) jau 20:00, lai paēstu vakariņas. Ir nenormāli patīkami skatīties, kā nāk un iet pārīši... Meitenei rokās ir puķes, sejā smaids un acīs mīlestība, savukārt puisim ir tāda domīga seja, acīs bailes un izmisums (ka tik džuse nesadomā pasūtīt kaut ko nenormāli dārgu). Lielākā daļa no pārīšiem, protams, ir vēl skolnieki (tā es redzēju)...

Aldara alus (cits, diemžēl, nekas tur nebija dabūjams) bija īstenībā tik pretīgs, ka metām alošanu pie malas, iepirkām šmigu un devāmies pie Arta...

Iesildīšanās izdevās, jo bija gan šmiga, gan ūdenspīpe, gan telts (tas jau laikam cits stāsts). Vēl foršāku pasākumu padarīja tas, ka pievienojās arī Sirke un ZIP, pateicoties kuriem, mēs gandrīz palikām gan bez šmigas, gan bez ūdenspīpes, gan bez telts, jo KAC pamanījās pievert durvis, kurām atslēga ir iekšpusē un rokturis neeksistē kā tāds, bet bija labi - iebāzām štruntiņu rokturim paredzētajā caurumā (lūdzam nepārprast, jo tas caurums ir ļoti mazs un pie tam vēl kantains) un atvērām.

Ap kādiem pusvieniem iebridām esītī, satikām Uldi un vēl vienu džeku un sākām tusēt. (Atkal neliela atkāpe - Uldis bija tik attapīgs [lasīt: stulbs], ka nepiezvanīja mums un iegāja Esītī jau ap 22:00, kas nenovēršami viņam liedza iesildīties kopā ar mums. Nez kādu iemeslu dēļ arī pats Armins nevarēja ierasties uz iesildīšanos, bet mēs viņu nenosodam, jo viņam bija daudz organizatorisko jautājumu jāatrisina.).

Tātad Sirke ar ZIPu pameta klubu diezgan ātri, sakarā ar to, ka bija nedaudz apslimuši. Mēs gan tusējām, ka maz neliekas un tikai ap kādiem 4:00 aiztināmies projām. Izdomājām, ka jāpaēd...

Tā nu sanāca, ka pa ceļam atradām arī Armīna kurpes un apenes (bildes prasiet Artim un KACam). Tieši tajā brīdī mēs sapratām, kāpēc Armīns uz skatuves bija tik priecīgs. Laikam domāja:

Hā hā. Jūs tur lejā dejojat un nemaz neapzinieties, ka man te mierīgi karājas un sitās... Un es tik smaidu un izliekos, ka nekas nav noticis un viss ir kā parasti.
Lulu picā noskaidrojās vēl daudzas un dažādas lietas, par kurām iespējams nedrīkst skaļi runāt... Pateikšu tikai to, ka gaismā nāca tas, ka vienam no klātesošajiem ir 8 bērni, kas nemaz nav viņa bērni, taču viens cits, turot rokā bērnu, pārāk dīvaini un laimīgi smaida!

Un kopsavilkumā - pasākums bija (no mana redzes viedokļa) izdevies ļoti labi. Atšķirībā no dažu citu indivīdu domām, man likās, ka Armīns man patika labāk kā Tiesto, bet vajadzētu viņus vienā pasākumā dzirdēt, lai normāli var salīdzināt. Un vispār - bija labi...

P.S. Tika jautri kā gāja Gastonam, mums nesanāca, jo nebija trubu, pa kurām šļūkt un deju zalē džakūzī burbuļi neslēpa mūsu rokas/kājas!

Komentāri

Jā, pasākums bija tiešām labs. K-kad uzrakstīšu arī savu rakstu, un pielikšu arī bildes

Nu es labāk slidinos pa trubām un sēžu džakūzī, nekā klausos desu.. :D /* Sorry, tas mans subjektīvais viedoklis :) */

P.S. Nu jau pāris mēnešus man liekas neesmu ar Jums tusējis...

Tuvākais pasākums - emuāristu burziņš 23.02.2007. ;)

Paud savu subjektīvo viedokli:

Visi lauki (izņemot interneta vietni) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.