Šī lapa tev spēj iespraust tikai 3 veida cepumus:
1. To, ka tu nospiedi pogu "Sapratu";
2. Tavu info, lai katru reizi komentārā nav pa jaunam jāraksta (palama,
e-pasts, web). Būs pieejams tikai tev;
3. Sesijas id, ja tu esi lapas administrators un spēsi ielogoties.
Ieskatījos arhīva un pamanīju (tur gan nav daudz, ko pamanīt), ka atskatu par savu dzīvi neesmu veicis jau 5 gadus... Cik atceros, tad katru gadu mēģinu to izdarīt, bet dienas gaitās tas pašaujas garām un kaut kā februārī vairs nešķiet aktuāli.
Tā kā šī gada janvāris man sākās ar 38 grādu temperatūru un diezgan pasūdainu pašsajūtu, tad slimības lapa ir labs laiks, kad var padomāt par to, kas tad nu tur iepriekš bija. Spilgtāk gan, protams, atceros tieši pedējo gadu, bet mēģināšu savu smadzeni nedaudz piepūlēt.
Pa šiem pieciem gadiem neesmu pamainījis darba vietu, taču uzņēmums aug un es augu līdz ar to. Ja uzņēmumā saku strādāt kā back-end programmētājs, kas programmē PHP valodā, tad pa šo laiku paspēju:
Ar šito es gribu teikt, ka viss iet tikai uz labu (vismaz pagaidām).
P.S. Arī tu vari mums pievienoties. (Reklāma nav apmaksāta, bet par referāli var dabūt prēmiju - es varu tevi ieteikt :D)
Neko tā īsti savā sadzīviskajā dzīvē neesmu pamainījis, ja vien neskaita to, ka nopirku jaunu mašīnu, kuras gabarītu dēļ dabūju nedaudz pārtaisīt garāžas durvis. Būtu zinājis, ka būs pandēmija, tad laikam jaunu nebūtu pircis, jo pa nedaudz vairāk kā 2 gadiem esmu nobraucis mazāk par 20000 kilometriem.. Laikam pēc izpirkšanas tās vērtība ļoti nekritīsies, kas priecē.
Pa šiem pieciem gadiem esmu paspējis izlasīt 205 grāmatas, kuras kopumā sastāda 65222 lappuses. Jāatzīst gan, ka kopējā situācija ar katru gadu pasliktinās... Ja 2018. gadā tās bija 54 grāmatas, tad ar katru gadu tas samazinās: 52, 42, 32 un 25. Pandēmija dara savu: ja nebrauc ar vilcienu uz ofisu, tad mājās kopā ar 3 bērniem laiku palasīšanai atrast ir daudz grūtāk.
Par atradumiem?
Ceru šogad vismaz neatpalikt no pagājušā gada.
Pa šo laiku man ģimenē notika divas ļoti skumjas lietas, kas lika nedaudz vairāk padomāt par garīgo pasauli un par to, cik mēs ļoti pieķeramies sev mīļajiem.
Vispirms 2019. gadā manu tēti pieveica vēzis. Arī pēc šiem gandrīz četriem gadiem, gribētos piezvanīt, parunāties, paprasīt kādu padomu vai vienkārši kopā pasēdēt pirtiņā.
Otrā sāpe bija tas, ka vēzis paņēma arī mūsu iemīļoto sunīti Čoperi. Bija ļoti skumīgi un arī neveselīgi - jo Čoperis lika man vismaz trīs reizes pa dienu izkustēties un iziet laukā, bet bez viņa es "mākslīgi" vairs šādas izkustēšanās nespēju izveikt.
Līdz ar to vajadzētu pieskarties arī jaukajām lietām. 2019. gada pavasarī mums piedzima trešais puika Didžus, kurš nu jau ir pietiekami liels, lai turētos pretī vecākajiem brāļiem, kā arī mūsu jaunajam ģimenes loceklim mopsim Ričijam. Ričijs atkal liek man kustēties un vēl daudz vairāk kā to darīja Čopis. Tā teikt - visums saglabā balansu.
Te man jāpiebilst, ka šie 5 gadi būtu neiespējami, ja man nebūtu tik pacietīga un mīļa sieva, kas spēja savaldīt visus mājas puišus arī pandēmijas laikā, kad mācības pirmklasniekam otrajā semestrī sākās attālināti, kad bērnus nelaidām uz slimības perēkļiem dārziņā, bet mācīt un izklaidēt vajadzēja mājās. Tas bija grūts laiks un to visu uz saviem pleciem iznesa mana sieva, kad es, ieslēdzies darbistabā, attālināti mēģināju darīt visu, lai projekti uzņēmumā attīstītos un komandai nezustu motivācija to visu bīdīt uz priekšu.
Vasarās piekopju hobiju padarboties ar koku. Pagaidām nozīmīgākie darbiņi ir daži plaukti, svečturīši un mazs galdiņš. Prieks par padarīto, bet vajadzētu vispirms priekš šīs lietas iekārtot normālāku darbnīcu.
Sakarā ar 2022. gada krievijas iebrukumiem Ukrainā, sapratu, ka es par militāro jomu nezinu neko, bet katram Latvijas vīrietim to vajadzētu ziņāt (labāk nomirt gudram, nekā muļkim). Vienkāršākais un, manuprāt, labākais veids kā to izdarīt, iestāties Zemessargos. Tā nu es to esmu izdarījis, kā arī biju patīkami pārsteigts, ka to izdarījuši arī vairāki mani draugi un paziņas. Jāsaka, ka esmu ļoti iepriecinats par instruktoru pozitīvo attieksmi. Katras mācības ir arvien grūtākas, taču iepriekšējās tevi ir jau sagatavojušas, tāpēc, ja pilnā ekipējumā pirmais 3.5km maršs man likās kā bendes cirvis, tad nākamais 7km maršs bija tikpat grūts, taču pirmie 3.5km bija diezgan viegli. Mūs māca nenomirt pirmajās sekundēs un palīdzēt nenomirt arī citiem.
Profesionālajā ziņā gribu augt kā komandas līderis un palikt arvien labāks tieši komandas virzīšanā uz vienotu mērķi. Gribu arī papildināt zināšanas dažādās programmēšanas valodās.
Hobijus, kas ir Zemessardze un pseidogaldniecība viennozīmīgi netaisos pamest - cik spēšu tik darīšu.
Kas attiecas uz ģimeni: vajadzētu mums aizceļot kaut kur tālak par Baltijas valstīm. 2022. gada nepilnu 3 nedēļu atvaļinājums pa Igauniju (lai arī ar grūtībam) bija lielisks.
* Visi lauki (izņemot tavu lapu) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki
automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot
cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru
saturu.