Atpūtinam smadzenes Jānis Rubļevskis (koko) / 16.02.2005. 21:12 / #Dzīve / 7 komentāri
Iespērās šodien pēc lekcijām Gastonz pie manis un teica, ka šodien paredzēts slidot, taču es atbildēju, ka man daudz darba un turpināju kodēt.
Vakarā čatā privātajā iespamoja ZIP ar to pašu jautājumu... Nu jau man bija tik tāl aizgājis cieti, ka nolēmu tomēr aizlaist kopā ar viņiem paslidot, lai izvēdinātu galvu un paēstu vakariņas, jo visu dienu nebiju lāgā ēdis... Tā nu mēs aizlaidām uz Lidiņu.
Paņēmām stundiņu paslidot... Jāsaka gan, ka tikko bija nobraukušas ledus mašīnas, bet ledus tik drūpošs, ka uzreiz tiek sačakarēts un nekāda patīkamā slidošana tad jau vairs nav... Paslidojām, pietiks...
Bija sarunāts, ka viena otra meitene pievienosies uz tēju... ZIPam bija viņai jāpiezvana... Kamēr ZIPs sēja slidas, pateica, lai piezvanu es, uz ko man atbildēja vīrieša bals un uz jautājumu, vai var pasaukt pie telefona to, ko nu man vajag, man atbildēja, ka viņa neesot Latvijā... Nu ko - pirms 15 min bija vēl Rīgā, bet nu transports laikam afigenna attīstīs, jo jau pēc 40 minūtēm pašam ZIPam viņa atbildēja... Da bļe, ja negrib runāt, ta lai met nost un es sapratīs, pašam tā ir gadījies, bet na*** vajag tagad di***? Whatever :)
Pēcāk aizgājām paēst uz Lidiņu.. Un tālāk nāks tikai mani meli. Paņēmām ar Gastonu vistas fileju ar sieru, noslīcinājām to visu baigajā kaudzē kartupeļu biezeņa, pārlējām ar paprikas mērci, paņēmām vēl salātus un kopā mums iznāca samaksāt vēl mazāk, nekā tā fileja maksā viena pati... Tā teikt - pārriju jēgu nenormāli... (kas neriskē tas zaudē)...
Nu vispār pasākums labs un esmu atkal gatavs darboties :)