Atpūta Čehijā Jānis Rubļevskis (koko) / 26.01.2006. 19:47 / #Dzīve / 2 komentāri
Kaut kā palikās negodīgi, ka es neko neesmu izstāstījis par neseno atpūtu Čehijā. Iespējams, ka pamanījāt, ka nedēļu nekas nebija rakstīts blogā. Nu re - daudz neizplūdīšu. Nedaudz savādāk bija kā Somijā. Apkalpošana nedaudz ne tik Eiropeiska, bet var paciest. Toties ēdiens ir tāds pats kā Latvijā un tāpēc biju reāli priecīgs. Vēl cenas iepriecina - apmēram tādas paša kā Latvijā...
Tā kā visas bildītes neparādīs, tad rādīšu dažas, lai var saprast kopējo efektu!
Atbraucām vakarpusē. Kalni uzreiz iepatikās. Vienīgā problēma tā, ka tuvākais kalns nebija apgaismots... Un vispār viņiem ar to kalnu apgaismošanu tā pavāji - laikam jau tāpēc, ka tie kalni pārāk gari, lai varētu visus normāli aprīkot ar laternām.
Pirmais pārsteigums bija tas, ka līdz mājiņai ar mašīnu tikt nevarēja tāpēc, ka pa vidu ir slēpošanas trase. Ceļi arī visi nekaisīti. Tā nu mūsu mantas aizveda ar sniega moci un paši dabūjām katru reizi rāpties augšā kājām - nu ideāla slodze. Dzērumā vispār pasmagi.
Tā nu es vienā no vakariem sēžu savā istabiņā un domāju par skaisti pavadīto laiku :D. Nu re, domādams arī atcerējos, ka mēs bijām aizlaiduši patiesībā uz Eiropas strādājošo spartakiādi. Pamatā bija distanču un kalnu slēpošanas kā arī hokejs un futsall. Distancēs medaļas ņēma mūsu veterāne, kalnos mums arī bija laikam kaut kāda bronziņa, taču futsall un hokejā pirmā vieta :D
Latvenergo komanda vēsā mierā saliek Čehu amatierus ar 13:0. Apsveicam!
Nu ja tādi kalni, tad nenoliedzami jāpaķēmojās ar snoviņu, ko arī veiksmīgi darīju.
Snoviņš majo prizvaņje. Kalni tādi, ka ne Somija, ne arī Latvija nestāv klāt. Braucot lejā vēl jāapstājas lai atpūstos. Pie tam arī sniega ļoti daudz, tikai pavēss bija. Labi, ka esmu advancējies līdz tādam līmenim, ka var padarīt šādus tādus vikruntasus un vairāk pat nekrīt, ja nu vienīgi kaut kas stipri nepatraucē.
Ak jā - focēt gan es focēju maz, jo snovojot slinkums vilkt to aparātu laukā.. Nu vispār bija slinkums vilkt viņu laukā, bet nu tādās spožākās dienās tomēr izvilku.
Distanču trase atradās augstu. Bildē var redzēt, ka pilsētiņa ir maziņa un pat atrodas zem neliela miglas mākonīša. Gais retināts un trase nenormāli grūta.
Es ar bračku noguruši, kāpjot augšā uz trasi. Bet bija forši.
Otrajā plānā mūsu veterāns. Klasikā palika ceturtais (zaudēja 17 sekundes trešajam), bet nu leišus izmačoja ;D
A tā atpūšos es. Lēnītēm slēpoju, bet pietika ar 5km pa tām grūtajām trasēm, lai es saprastu, ka man labāk patīk snovot, nevis ar distancenēm braukt!
Pa pilsēteli arī pastaigājām. Te es stāvu pie nelielas sniega čupiņas, kas novākta no mazajām pilsētas ieliņām blakām.
Uzminiet vai es tā čuvaka zieojumu maisiņā kaut ko iemetu! :D Pateikšu priekšā - nē, jo nebija naudas :D
Pēdējā dienā bija nereāli sasnidzis sniegs, tāpēc izvākšanās bija apgrūtināta. Pa pus stundu mierīgi sasniga kādi 15cm. Nebija jēga mašīnu tīrīt, jo uzreiz tā atkal bija apsnigusi.
Caur tādu logu es skatījos, kad iebraucām Latvijā, jo saliņš bija tāds maktens. Tā teikt - braucām uz ziemeļiem: Čehijas - Polijas robeža = +2 grādi pēc C; Polijas vidus ~ -10; Polijas - Lietuvas robeža ~ -18; Latvija: -23. Skaisti, mīļi, jauki mēs te tikām sagaidīti.
Tā ir komanda, ar kuru es tur kopā biju - tā teikt - brašuļu bariņš :D
Visā visumā bija reāli kruta!