Atpūta ar kolēģiem...

Jānis Rubļevskis (koko) // 2003. gada 31. decembrī, 22:00 // #Spams

Sarunājām ar kolēģiem atpūsties Šo sestdienu un svētdienu kā kulturāli cilvēki Bebrenē. Ja kāds vēl nezin, tad tur dzīvoju es un kaimiņos man dzīvo bosa tētis... Tā nu tika saplānots diesgan nopietns pasākums - ar pirti, futbolu, vēžu un zivju ķeršanu - tā teikt - kulturāla atpūta nogurušiem cilvēkiem.

Sarunājām tā, ka savācu no bosa es mašīnu un sestdien no rīta, savācis vēl pāris kolēģus, devos māju virzienā... Tas ir apmēram 180km no Rīgas, ja brauc pa taisno... No sākuma jau, protams, iegājām veicī, paņēmām kasti alus, kas bija paredzēta uz mani vienu, nu un vēl paņēmām rūgto piparu uzlējumu, ar kuru tad kolēģis taisījās ārstēt savu saaukstējumu. Nu vēl šis/tas - nu un braucam...

Nu braucu mierīgi. Ceļš pagāja bez starpgadījumiem (ja neskaita to vienu, kad no Rīgas izbraucot, sapratu, ka beidzas ceļš, a lai tiktu uz viņa apakaļ - autobuss traucē... Gribēju nosist ceļiniekus, bet nu viss beidzās labi - tikai druku piebremzējot un pārkārtojoties uz kreiso pusi)... Visā ceļa gaitā klausījos ATB remiksus, ko biju iehavojis no Fleck - liels paldies :). Tad nu iehavoju reālu baudu un kapāju tā - 90/100/110km/h.. Vairāk neskrēju...

Pārsteigumi sākās tieši, kad iebraucu mājās - respektīvi - kur gadījušies, kur ne - sabraukuši ukraiņu mīļie radiņi, kurus nebiju redzējis kopš 96.gada, kad pats biju Ukrainā. Nu tad nu sākās tuss, kur vajadzēja nedaudz sadalīties, bet es biju pietiekami gudrs, lai senčus atstātu savā mājā, kopā ar viņu gājuma radiņiem (mammas māsu un viņas vīru), a māsīcu (akūni skaistu 21gadīgu čiksu) un brālēnu (17 gadi - meičām patiktos :) paņēmu sev līdzi uz tusiņu... Tā nu māsīca no rīta iehavoja nelielu dīvainības sajūtu no aliņiem, kurus es viņai devu dzert...

Nu notika futbola spēle, kura beidzās ar neizšķirtu - neiesaku skraidīt stāvoklī, kad esi izdzēris 2,5 litrus alus. :))) Nu bet vienus vārtus tomēr iesitu...

Tad salikām ūdenī krītiņus (vēžu zvejai) un paši gājām pirtī, paralēli iedzerot aliņu un citus dzērienus, cepjot šašliku un kāds ik pa kādai reizītei apskatījās, cik nu to vēžu saķerts.

Pēc pirts štīmis vispār nejutās, toties māsīca ar brālēnu pēc ceļa un dažiem aliem bija tā saguruši, ka pavadīju viņus līdz savai mājai, noliku gulēt un atgriezos pie kolēģiem turpināt svinības...

Tā nu es turpināju, turpināju un 3:00 naktī atvilkos uz mājām, kad biju izdzēris nieka 6l alus un kādu glāzi boles

Boles sastāvs:

šoreiz bija ananāsu gabaliņi, arbūza gabaliņi, kaut kā vēl gabaliņi, gaišais vīns (pussaldais) un šampanietis... Tas viss lielā traukā sajaucas, to visu ar kausiņu lej traukā un dzer, un ēd un jūtās labi :)

Nu un cēlos es ap 9:30, jo bija jābrauc ar mašīnu apraudzīt, kā vectēvam, krusttēvam... Nu un kapiņus apciemot, uzkopt šo to... Tjipa kopā ar radiem patusēt, ja pie stūres sēdēšanu var saukt par tusēšanu... Nu īstenībā brīnījos, ka ir tik laba pašsajūta.. Un štīmis ar izgājis, jo parasti tas velkās ilgi...

Tā nu visu dienu nobraukāju ar mašīnu, reāli noguru... Vakarā atkal iegāju pirtī un izdzēru šoreiz tikai pus aliņu, jo nu kaut kā negribējās...

Secinājums - ja baigi tusē, ēd visu ko, dzer visu ko, tad beigās esi galīgā nesaprašanā, jo man ir piemetusies alerģija... Nez pat no kā, bet ceru, ka tas nav alus...

Oj - aizrāvos, bet nu, kam slinkums lasīt, tas lai nelasa, jo rakstu es sev un tiem, kam interesanti!!!

Komentāri

Paud savu subjektīvo viedokli:

Visi lauki (izņemot interneta vietni) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.