Nejauši šodien uzgāju vienu kladīti, kurā drausmīg nesmukā rokrakstā esmu aizrakstījis divas lapas. Kaut kādā veidā tomēr izburtoju tekstus un pa tām divām lapām atradu arī dīvainus prātojumus, kas pašam ļoti iepatikās. Joprojām nesaprotu, kā dzērumā kaut ko tādu var izdomāt, taču uz filozofēšanu tēzes paķer.
Vispirms par sapņiem:
Ja murgs ir neizdevies sapnis, tad kas ir izdevies murgs?Visums?
Kāpēc pasaules pašsaprotamība ir nemitīgu jautāumu meklējums, taču nekad to izskaidrojums?Esamība:
Varbūt patiesībā dzīve dzīvo tevi un nemaz negrib, lai tu pārņem vadību?Nemaz neprasiet kāpēc un kā es to izdomāju... Pie tam tur ir vēl dažas labas atziņas, kurām vajadzētu uzlabot izteiksmes veidu, taču atziņas kā tādas ir labas un patiesas...
Kas bija manī iesēdies (ja neņem vērā alu)?
1) Izdevies murgs ir neizdevies sapnis (jautājums jau ietver atbildi)
2) Par Visumu: Jautājums ietver loģiski nepamatotus sleedzienus, tāpēc atbilde nav iespējama. (Piem. Kāpēc vanna ir kanna, nevis panna?)
3) Attieksmes jautājums. Var jau būt, ja spēj noticēt...
Nezinu, kas bija iesēdies, bet man patīk :) Katra no atziņām ir vesela prātojuma vērta.