Šī lapa tev spēj iespraust tikai 3 veida cepumus:
1. To, ka tu nospiedi pogu "Sapratu";
2. Tavu info, lai katru reizi komentārā nav pa jaunam jāraksta (palama,
e-pasts, web). Būs pieejams tikai tev;
3. Sesijas id, ja tu esi lapas administrators un spēsi ielogoties.
Ziniet - kad es biju maziņš, es biju tik spēcīgs, ka varēju pacelt tādu baļķi kā Ērmanītis filmā "Vella kalpi vella dzirnavās". Lai arī es biju tik resns, ka nevarēja sparast, uz kuru pusi man ir garums un uz kuru pusi man ir platums, es tomēr izskatījos slaids un biju sportisks. Varēju ielikt basketbola grozā no augšas... Bet tas arī vēl nav viss...
Man agrāk bija harēms - ļoti daudzas sievietes man bija. Nevis tāpēc, ka man vienkārši patika visas šīs sievietes vai es gribēju atšķirties - es vienkārši varēju viņas visas vienlaicīgi mīlēt.
Un tad es iemīlējos vienā ļoti smukā meitenē un ļāvu visām mani mīlošajām sievietēm atrast sev tik pat mīlošus vīrus..
Un tad es devos ceļojumā pāri okeānam un nonācu neapdzīvotā salā. Patiesībā es tur atradu daudz zelta un dimantu. Par atrasto bagātību es nopirku 3 salas Atlantijas okeānā un atgriezos dzimtenē. Visa pārējā nauda ir aprakta un kartes viens eksemplārs ir man galvā, bet otrs ir kā mozaīka izmētāts pa visu plašo world wide web :)
Tad, kad atgriezos mājās, es pievērsos mācībām, jo nevar taču 345gadīgs onkulis būt analfabēts. Tā es sāku macīties dažatas zinātnes un visvairāk man iepatikās maģija. Toreiz es daudz pētīju un kļuvu par burvi.
Buršana man padevās itin labi, tāpēc es uzbūru sev marmora pili ar zelta vārtiem, kurus rotāja sudrabā kalti lauvu tēli. Tie spēja atdzīvoties vienmēr, kad ieradās kāds, kas vēlēja man ļaunu - tā tie lauvas apēda kādus 5000 cilvēku...
Es varētu stāstīt ļoti daudz par saviem patiesajiem piedzīvojumiem, bet jūs man neticēsiet, ja to visu neredzēsiet manās acīs, tāpēc aiciniet mani kaut kur un es visu savu dzīvi nolikšu jums kā uz delnas un jūs varēsiet ļauties fantāzijām par to, kā būtu, ja jūs būtu tik kurts/a kā es...
Tagad gan man ir jāiet, jo dzirdēju, ka pilij uzbrūk pūķis. Sen neesmu pūķa gaļu brokastīs ēdis - saplēsīšu šamo kailām rokām uz marmora grīdas un uzcepšu karstajā saulē, kas tik ļoti spēj karsēt tikai manas pils zelta zālē, kurai ir vaļējais jumts, bet lietus līdz turienei nekad nenonāk!
P.S. Tev bikses ir saplēstas
Interesanta pasaka :)
Nu ja tu 10 min atpūtu sauc par pacietību un vēl murgošanu, tad es laikam esmu ģēnijs :))
BTW - biju izdzēris tikai kādus 150-200gr sņabja :)
Šitādu pacietību, lai tādu pasaku samurgotu... Nu džekiņ!
omg, tā ir patiesība - tu esi burvis. Man bikses tiešām ir saplēstas :D
He he:) NU apsēdos es te tjipa kaut ko nopietnu par savu dzīvi uzrakstīt.. Pastāstīju jau tikai to, kas patiesībā bijis - liet vēl neesmu sācis :))
Feins ūdens saliets :)
Pats pasaku domaaji? :)
* Visi lauki (izņemot tavu lapu) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki
automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot
cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru
saturu.