Apciemoju Daugavpili! Jānis Rubļevskis (koko) / 01.11.2004. 21:17 / #Dzīve / 7 komentāri
Satiku es kaut kā nejauši mana bijušā klasesbiedra Jura (dažiem tuvāk pazīstama kā Obladen) māsu... Nu pateicu šamai, lai saka brālim, ka jātrenējas, jo es aizbraukšu pie viņa papriecāties. Visu sarunāju kā nākas - naktsmājas pie FLASH, pēc tam no rīta (14:00) skatos volejbolu un kopā ar Cēsu volejbola komandu dodos uz atpakaļ Rīgu :)
Kā jau bildē redzams, tad paspēju izgulēties un sestdien no rīta ap pulksten 15 devos uz Rīgas staciju un nopirku biļeti ekspresim, kurā tad visu ceļu lasīju grāmatu par mīlestību un cieņu, par uzticību... ect. Nu kārtējo drāmas gabalu ar ekstrēmuma pieskaņu...
18:15 biju Daugavpils stacijā.. Palika arvien tumšāks un mani sagaidīja Juris.. FLASH kavējās piecas minūtes... Nu ko daram? Jāstaigā vien uz iemīļoto "Katrīnu", kur var lēti paēst, padzert kā arī padziedāt karaoke, ko gan es šoreiz nedarīju, jo bail bija aizbiedēt meitenes, kas sēdēja aiz muguras... Kā arī tur nebija liela ārzemju un latviešu dziesmu izvēle... Gribējās jau uzdziedāt Ramstein - Ich will, bet vēlmes tika piebremzētas iespējamās izlasītnespēšanas dēļ.
Tātad tika dzerts baltvīns (FLASH gan aprobežojās ar pāris aliņiem, jo šamam liela spēle nākamajā dienā bija priekšā). Mēs tak nevaram tā vienkārši aprobežoties, trijatā sēžot un runājot par mūsu ūberkūlo dzīvi, kuru var izrunāt 5 vārdos, ja neieslīgst nevajadzīgā demogoģijā, tāpēc palika vientuļi... Neko darīt - koko zvanīja klasesbiedrenei litai, kura pa taisno no autobusa Jēkabpils-Daugavpils devās pie mums uz "Katrīnu" (Jau otro reizi pieminu - slēptā reklāma). Tur patusējām vēl kādu stundiņu, parēcām par dzīvi un notināmies (pēc Litas uzaicinājuma) uz viņas dzīvoklīti :).
Izgājām caur Rimikam un nopirkām vēl dažas vīna pudeles un gājām uz priekšu. Tā mēs nokļuvām mazā vienistabas dzīvoklītī, kurā iepriekšējā vakarā bija noticis neliels tusiņš, par ko liecina arī šī bilde, kurā blakus dakšiņai šķīvī ir cigarešu pelni... Tiesa es visu kārtīgi izpētīju. Lielākais pārsteigums bija vannas istaba, kur bija pilns ar mazgāšanas līdzekļiem, kurus es šaubos, ka visus Lita izmanto, bet tas jau nekas... Druku patusējām un devāmies kur nu kurais (man tak vēl bija daudz maz normālam jāparādas FLASH mammas acīs, pie kuras es paliku pa nakti... Nezinu vai man tas izdevās :)
No rīta bija kā bija, bet ko tu padarīsi - brokastis jāēd... Tad pusdienas, tad spēle jāskatās :) Cēsu komanda cīnījās kā zvēri... Tiesa pirmajā setā nedaudz iesūkāja un zaudēja, bet pārējos guva pārsvaru un Daugavpils komanda "Ezerzeme" zaudēja ar koprezultātu 3:1... Cēsīm pirmā uzvara šajā sezonā... Domājams, ka ne pēdējā...
Pēc spēles neliela pasēdēšana vienā no Daugavpils krogiem un uzvaras svinēšana. FLESH tika atzīts par labāko spēlētāju - tas ir kruta.. Uz viņa veselību putojošs aluss kauss, pēc kura tad man beidzot atkal sāka strādāt kuņģis un dzīve parādījās daudz spilgtākās krāsās... Pie galda joki, neliela aprunāšanās par nākotnes plāniem - respektīvi par to, ka rītā treniņš būšot ļoti grūts, ka šovakar kaut kas nav ar veselību un kādu balzāmiņu jāpaņem un tā tālāk un tā joprojām.
Pēc nelielās pasēdēšanas, tika iekāpts limuzīnā un braukts uz Rīgu... Lai arī daudz no brauciena neatceros, jo biju pārguris un atlūzu, bet jutu, ka nabaga Latvija tiek dzīta cik vien viņu var padzīt... Tā nu 3 stundu laikā nokļuvām Rīgā... Izkāpu centrā netālu no autoostas un savām kājiņām devos uz Ķīpsalu, jo sabiedrisko transportu neciešu kā sugu... Lietus aplīts es nonācu kojās... Hmm - pusotru dienu mēģināju vēl saņemties, lai uzrakstītu šo rakstiņu, bet kam tagad viegli?
