Antuans de Sent-Ekziperī "Mazais princis"

Jānis Rubļevskis (koko) // 2006. gada 14. oktobrī, 16:46 // #Grāmatas

Ehh... Šorīt sāku trollī lasīt un tagad pabeidzu... Īstenībā, nevis laīst, bet gan pārlasīt, jo tas taču skolā bija kā obligātā literatūra, bet nu tajos laikos es to grāmatu nesapratu :)

Pēdējā laikā domājošo grāmatu sērijā pilnākā grāmata ar visādām dzīves atziņām... Patīkamām atziņām, par kurām jādomā būtu katram. Mīļākā:

Acis ir neredzīgas. Jāmeklē ar sirdi.
Būtībā ļoti mīļa grāmata par to, ka dzīves jēga nav materiālisms, bet gan mīlestība... Ja tu mīlēsi, tad pat pēc mīlāmā objekta pazušanas (aiziešanas pie Tēviem, vienkārši aizbraukšanās vai kaut kā tamlīdzīgi) tu viņu atcerēsies un sirdī mīlēsi... Un par šo mīlestību tev atgādinās pilnīgi viss apkārt.
Vai tu redzi tur to kviešu lauku? Es neēdu maizi. Labība man nav vajadzīga. Labības lauks man neko neatgādina. Un tas ir ļoti skumji! Bet tev ir mati zelta krāsā. [..] Kvieši, kas arī ir zeltaini, man atgādinās tevi, un es iemīlēšu vējā šalkošu druvu...
Tā lūk... Taisnība vien ir - ar visiem mīļiem cilvēciņiem, dzīvnieciņiem, priekšmetiem vai tikai notikumiem kaut kas asociējas... Tā, piemēram, ir viena dziesma, kuru dzirdot, es uzreiz iedomājos par Tēti un jūru, jo tā dziesma skanēja brīdī, kad lasīju tās grāmatas visemocionālāko nodaļu... Tā lūk...

Mīlesetība un jūtas strāvo cauri visam :)

Komentāri

Paud savu subjektīvo viedokli:

Visi lauki (izņemot interneta vietni) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.