Angel & Devil Jānis Rubļevskis (koko) / 17.12.2007. 18:43 / #Dzīve / 5 komentāri

Ir būts un ir noskatīts. Paldies par to Klabinātājam. Jau daži ir uzrakstījuši, bet man ir slinkums meklēt saites, tāpēc šoreiz par visu pēc kārtas un no mana skatījumu viedokļa.

Pasākums sākās tad, kad sākās un tur neko nevarēja padarīt. Tāpēc, ka netikām iekšā jau 21:30, aizgājām sasildīties ar kādu siltu dzērienu, jo tajā dienā bija -5 grādi pēc slavenās Celsijonkuļa skalas. Viens silts padzēriens un dzīve atkal rožaina.

Tikām iekšā... Galdi - daudz galdu. Taisni vai prieks, bet, tā kā gāju baudīt mākslu, tad šoreiz par bagātīgi klātajiem galdiem viss nerunāšu, bet ķeršos klāt nepārspējami konkrētai kritikai un slavināšanai vietās, kur tas ir vajadzīgs un varbūt arī nedaudz kaut kur, kur tas nav vajadzīgs.

Pirmā kritika jau jāizsaka vakara vadītājiem. Man viņi palikās tādi nedaudz par neatraktīvu vai pat nedaudz par samulsušiem. Varbūt kādam šķita savādāk, bet esmu pārliecināts, ka tas vien jau piešķīra visam pasākumam tādu nedaudz šķidruma efektu, bet ko nu par slikto, jo zinu, ka viņi spēj labāk? Tūliņ jau parādijās arī Igo rīta halātiņā un viņa mīkstās čības vieglītēm slīdēja pa ne visai līdzeno, bet tomēr glancēto skatuvi. Viegli ieskanējās arī kāda balss. Lai arī sarkastiski izturējos pret to visu, tomēr man jau sāka patikt.

Vakara galvenie varoņi laikam bija domāti Igo un LadyBird un kaut kur fonā vajadzēja skanēt "Melo M" čellu strinkšķiem, bet, ziniet, nē - tā gluži nebija. Ja Igo bija līmenī un ļoti atraktīvs, tad LadyBird manī nekādu atraktivitāti neieviesa, ja neskaita viņas nepārprotami daiļo augumu, kas apveltīts ar pareizās proporcijas materiālu daudzumu pareizajās ķermeņa vietās. Superīgs un visiem zināms muzons, bet nekādi neiederējās kontekstā. Tāda sajūta, ka ir paņemta Igo plate, paņemta LadyBird plate un pa vidu iemests kaut kāds līdz garam neuzrakstīts skečiņš par cilvēku tikšanos vilcienā, lai arī pēkšņi viņi bija dzīvoklī vai kaut kur citur. Galvenais, ka dzeltenās puķes ir nesmukā krāsā un tās nav Rozes. (Sapratīsiet, ja redzēsiet to padarīšanu paši).

Fonu nemitīgi veidoja dažāda tipa mākslinieki. Var teikt, ka bija interesanti gan vīriešiem, kuriem priekšā gorījās skaistas sievietes, gan arī, jāatzīst, ka sievietes netika atstātas malā - viņām dejoja divi kovboji (priecājos, ka fonā nespēlēja Dakota).

"Un tad sāka spēlēt mūzika. Tā plosīja manu sirdi kā vecs Дружба zāģis, kam ķēde nav asināta turpat jau 10 gadus," es nodomāju. Tieši tā - vakara nagla - Melo M. Tikai viņu dēļ vien ir jēga uz turieni iet, ja grib atļauties maksāt to smuko naudiņu, ko prasa par šo pasākumu. Vispriecīgāk jutos par to, ka tika nospēlēts arī "Final Count Down", kas, manuprāt, viņiem sanāk lieliski. Ja vēl viņi mazāk galvas kratītu, tad brilles visiem būtu palikušas uz deguna (beigās redzēju tikai vienam).

Koncerts bija beidzies un sākās replikas par redzēto no manas un Nombres puses (mēs sēdējām pie viena galdiņa). Kopā nospriedām, ka tik lielu summu par šo koncertu maksāt nebūtu gatavi, bet pusi no summas, par kādu mums bija biļetes, varētu maksāt. Protams, ka tas ir Jaungada pasākums, tāpēc var pat nedaudz vairāk samaksāt, bet 100Ls tajā naktī es tiešām tur neatstātu. Nepagāja arī necik ilgs laiks, kad mums pievienojās Onkulis ar savu dāmu, kā arī Papuass ar savējo. Kopīgi kaut ko pasūtījām iedzert un nedaudz nodevāmies sarunām par globālām tēmām, jo daiļavām blogtēmas ne visai patīk, kā arī šķiet, ka mums pašiem nedaudz tas jau piegriezies.

Kā jau bija solīts, tad pēc izrādes sekoja "balle". Kāpēc pēdiņās? Nu vienkārši tāpēc, ka latviešu superduperaktīvā tauta uzreiz pēc izrādes arī pazuda. Palika labi ja 40 cilvēki. Uzreiz arī sākām dejot, lai citi ņemtu priekšzīmi. Izskrēja malā Raivis (bijušais klasesbiedrs - satikāmies tur nejauši), tad parādījās blogeri un pievienojās arī kāds nepazīstams pārītis. Jāsaka, ka kopumā saskaitīju tikai 6 dejotāju pārus kā arī vienu grupiņu, kas vairs pāros nemāk dejot (varbūt vispār nav mācējuši). Bija arī divas meitenes, kas mācēja dejot pārī, bet viņām nebija vīriešu kārtas partneri. Izlīdzējās viņas viena ar otru.

Balle bija paredzēta līdz pēdējam dejotājam, ko arī mēģinājām izmantot. Brīdī, kad neviena uz skatuves vairs nebija, nekautrējos iet dejot, jo neko apkārt neredzēju - tikai viltīgi piemiegtas pelēkas acis savā priekšā un nepārspējami skaisto smaidu. Ko nu vairāk cilvēkam vajag? Tā nu mēs arī bijām vieni no pēdejiem dejotājiem. Vēl gan jāpiebilst, ka dzīvi dzieošais personāls neuzskatīja par vajadzīgu spēlēt diviem pārīšiem, tāpēc jau aptuveni pēc 5 dzīvajām dziesmām tika likta latviešiem populāra mūzika no ripuļiem, bet tas netraucēja griezt riņķus pa skatuvi un baudīt vispārējo pacilātību, ko sniedza patiesībā nemaz ne tik dārgie Rums + Kola kokteilīši un apreibinājums, kas tādās reizēs vienkārši rodās pats no sevis.

Kopsavilkumā: nospriedām, ka pasākums tika rīkots blogeriem, jo tie bija visaktīvākie un visizturīgākie. Es un mana pavadone (ja mēram pēc skaistuma, tad lomas dalam otrādāk) pametām pasākumu aptuveni 10 minūtes pēc Onkuļa un viņa dāmas. Citi blogeri bija "nosvīduši" jau agrāk. Mūsu promiešanas brīdī garderobē karājās vairs tikai 2 mētelīši un meitene, kas pasniedza mūsējos, bija visai aizmiegojusies.

Neko nenožēloju, bet varu tikai piebilst, ka "tādiem profsionāļiem" vajadzētu būt nedaudz profesionālākiem, jo es zinu, ka viņi to spēj... Es to pat esmu redzējis. Kā arī paņemiet līdzi skaidru naudiņu dzeramajiem, jo viens "Welcome drink" nespēj noturēties pat pusi no uzveduma laika - zālē ir diezgan pavēss un ir nepieciešams sasildīties.

Komentāri:

Nu pasāpini mani - tu jau gribi:

* Visi lauki (izņemot tavu lapu) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru saturu.