Šī lapa tev spēj iespraust tikai 3 veida cepumus:
1. To, ka tu nospiedi pogu "Sapratu";
2. Tavu info, lai katru reizi komentārā nav pa jaunam jāraksta (palama,
e-pasts, web). Būs pieejams tikai tev;
3. Sesijas id, ja tu esi lapas administrators un spēsi ielogoties.
Ar kaunu jāatzīst, ka no Konan-Doila neko neesmu iepriekš lasījis, bet domāju, ka tas tikai tāpec, ka Šerloka Holmsa piedzīvojumi ir apspēlēti no visām pusēm gan filmās, gan seriālos, gan teātrī... Nav pat iespējams tam visam izsekot, bet nu vajadzēja pārbaudīt autora ģēniju un izlasīt kaut ko pašam.
Pagadījās pa rokai man "Bāskervilu suns" - viens no kārtējiem Šerloka Holmsa piedzīvojumiem ar mistisku nāvi, ar mistiskiem notikumiem un par foršo Anglijas dabu un kā tā palīdz vai traucē izdarīt pārdrošus noziegumus vai varoņdarbus.
Lai nebūtu daudz spoileru, tad tikai nedaudz pastāstīšu par sižetu (bet gan jau lielākā daļa to jau zina no filmas). Tātad, kādu dienu pie Holmsa ierodas ārsts no piepilsētas un izstāsta par mistisko viņa drauga un pacienta nāvi. Pastāsta arī kaut ko tādu, ko policijai nav teicis - to, ka blakus līķim viņš redzējis milzīgas suņa pēdas. Policija par viņu tikai pasmietos, bet leģenda vēsta, ka mirušā ģimeni vajā Bāskervilu suņa lāsts.
Ū... Smaržo pēc nešpetnuma. "Skērī šit," kā saka latvieši. Viss jau visiem būtu pie kājas, bet uz mirušā savrupmāju ierodas vienīgais (iespējams, ka ne tik ļoti vienīgais) viņa [mirušā] mantinieks, kuram, protams, ja tā bija slepkavība, tad arī pastāv potenciāla iespēja mirt drīzi un ne maz ne tik dabīgā nāvē.
Tā vietā, lai šo jauno cilvēku pavadītu pats, Holms par aukli aizsūtā uz piepilsētu savu draugu misteru Vatsonu, bet pats paliek pilsētā ar savām darīšanām. Protams, Vatsons visus notikumus skrupulozi apraksta savās vēstulēs, kuras sūta uz Londonu (bet varbūt arī ne uz Londonu?).
Un tad sāk parādīties nezvērs, kas gaudo kā suns, kas ir noaudzis un izsalcis, kas no mutes elpo uguni un grib paņemt priekšā katru pretīmnācēju (to es izdomāju), bet tam visam ir ļoti pamatots izskaidrojums.
Solis pa solim, bet beigās tomēr Holms visu atrisina. Lai nebūtu lieki spoileri, vairāk nestāstīšu. Pateikšu tikai to, ka bija arī sieviete, lielā mīla, mīlas trijstūris, nauda un tam laikam piemītošais naivums. Un, balstoties uz visu, kas rakstīts, kas runāts, kas noklusēts un kas varbūt nav vēl izdarīts, viss ir tik vienkārši, kā vienmēr, kad megadetektīvs to izskaidro.
Grāmata sarakstīta diezgan interesantā garā. Pieļauju domu, ka originālvalodā būtu vēl interesantāk. Protams, ir padomāts par daudzām detaļām, kas noved pie atrisinājuma un pareizajiem un/vai nepareizajiem secinājumiem. Lasot grāmatu, atšķirībā no filmas skatīšanās, ir laiks arī padomāt, respektīvi, ja daudz domā, tad var atrast arī autora kļūdas, bet to atstāsim literatūras pētniekiem un zinātniekiem.
Es grāmatai dodu 8 kokous no 10. Nav nekas super īpašs, bet tajā pašā laikā ir lasītas daudz sliktākas detektīvgrāmatas. Iesaku Šerloka faniem izlasīt, jo nav nemaz tik gara un priekšstatu par krievu filmām nesačakarē. Mūsdienīgā šerloka faniem varētu arī nepatikt, jo nav ne uz pusi tik jautri kā gribētos.
* Visi lauki (izņemot tavu lapu) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki
automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot
cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru
saturu.