Šī lapa tev spēj iespraust tikai 3 veida cepumus:
1. To, ka tu nospiedi pogu "Sapratu";
2. Tavu info, lai katru reizi komentārā nav pa jaunam jāraksta (palama,
e-pasts, web). Būs pieejams tikai tev;
3. Sesijas id, ja tu esi lapas administrators un spēsi ielogoties.
Mēs ļoti bieži smejamies par: "man viss strādā, skaties savā galā" vai arī: "uz mana datora strādā, problēma ir pie tevis". Ar to visbiežāk saskarās tehnoloģijās, jo... nu, kāda starpība, cik kuram dzīve grūta un kurš lieto sūdainas [o?]perētājsistēmas (tādas kā Windows vai macOs). Es vairāk par to, ka atcerējos aņuku:
Programmētājs aiziet uz šaušanas nodarbībām. Noklausās instruktāžu, izšauj mērķī visu aptveri un gaida rezultātu.
Arbitrs neatrod nevienu carumu mērķī: "Jūs netrāpījāt, cienītais!"
Programmētājs pārbauda aptveri un nesaprašanā atbild: "Man visas patronas izšautas... Problēma ir jūsu galā!"
Reizēm tas ir smieklīgi, reizēm - bēdīgi, bet lielākoties tie ir satraukti smiekli caur skumju asarām.
Divus mēnešus briedis raksts. Nevis tāpēc, ka nebūtu laika, bet tāpēc, ka mūsdienās diezgan grūti saņemties kaut ko uzrakstīt. Mūsdienās arī vecums dara savu - ir grūti būt atklātam un runāt lietas, kuras ir dziļi personiskas, taču domāju, ka arī tā ir laba terapija.
Tāpēc īsumā aprakstu savu pagājušo gadu, lai nepazūd neviens gads, ko palasīt, kad būšu pensijā.
Turpinājumā ...Mana sieva vakar ierunājās par to, ka Jānis Šipkēvics jaunākais publicējot tādu kā savējo dienasgrāmatu (piedodiet, bet neesmu meklējis un skatījies/lasījis). Akurat tajā brīdī es nodomāju, ka patiesībā tieši tā mans blogs arī sākās - es rakstīju par to, kas ir ļoti aktuāls manā dzīvē... Tad nu cerēsim, ka man būs entuziasms atklāties neregulārajam lasītājam daudz biežāk kā es pats spēju iedomāties varam...
Tur lejāk tad vairāk...
Turpinājumā ...Šodien diezgan neparastā veidā sapratu, ka esmu noguris. Viss pavisam vienkārši - ielīdu dušā, palaidu ūdeni un sapratu, ka kaut kas nav kārtībā. Vismaz trīs sekundes smadzene mēgināja aptvert to, ka brilles neesmu atstājis sausā vietā.
Jāfiltrē darbības vairāk.
Kopš 2021. gada C-19 pandēmijas manā nozarē (un arī daudzās citās) uz darbu no mājām sāka skatīties stipri citādāk kā to darīja pirms tam. Šoreiz mēģināšu aprakstīt, kādiem posmiem cauri gāju es kopā ar savu komandu, lai iemācītos un pierastu strādāt attālināti. Mēģināšu arī parādīt burtos, kas man šķiet pozitīvs un kas negatīvs šajā visā pasākumā.
Turpinājumā ...Es te tā izdomāju, ka par šo tēmu vajadzētu beidzot uzrakstīt. Es zinu, ka viedokļi ir daudzi un dažādi un tas, cik daudz var ļaut un kādas spēles ļaut spēlēt, tā ir sāpīga tēma un katram ir savs viedoklis, bet es izstāstīšu kā ir manā mājā.
Man ir trīs dēli, kuriem raksta tapšanas brīdī ir 10, 5 un 3 gadi. Viņi visi man spēlē datorspēles (bez izņēmuma), jo, ja jau lielais brālis spēlē, tad kāpēc atpalikt abiem mazākajiem?
Protams, ierīces, spēles un pie ekrāna pavadītais laiks katram stipri atšķiras.
Turpinājumā ...Ieskatījos arhīva un pamanīju (tur gan nav daudz, ko pamanīt), ka atskatu par savu dzīvi neesmu veicis jau 5 gadus... Cik atceros, tad katru gadu mēģinu to izdarīt, bet dienas gaitās tas pašaujas garām un kaut kā februārī vairs nešķiet aktuāli.
Tā kā šī gada janvāris man sākās ar 38 grādu temperatūru un diezgan pasūdainu pašsajūtu, tad slimības lapa ir labs laiks, kad var padomāt par to, kas tad nu tur iepriekš bija. Spilgtāk gan, protams, atceros tieši pedējo gadu, bet mēģināšu savu smadzeni nedaudz piepūlēt.
Turpinājumā ...Šodien bija saruna ar dēlu par mācībām. Viņš šogad uzsācis mācīties krievu valodu kā otro citvalodu... Tad nu:
Es: kas tev bija uzdots krievu valodā?
Viņš: jāraksta vārdiņi.
Es: kirilicā?
Viņš: nē - burtnīcā.
Es sasmējos... Dikti.
Neesmu sen neko rakstījis par sevi... Šoreiz arī nekas īpaši nebūs - tikai sakarā ar izmaiņām, jo biežākiem rakstiem man atkal ir jāsaņemas, bet tie nāks - esmu par to pārliecināts.
Septembris ir tas mēnesis, kas pieņemts par mana bloga dzimšanas laiku. Tālajā 2003. gada vasarā nedaudz aizrāvos ar HTML un tapa pirmā bloga versija, kuru tautās palaidu kaut kad ap septembri. Šogad jau 19. dzimšanas diena, tāpēc vasaras sākumā izdomāju, ka vajadzētu uzfrišināt bloga dzinēju. Pie reizes arī pamainīju dizainu (ja tā to var saukt), bet ļoti uz to neiespringu, jo saturs ir galvenais.
Ja īsi, tad es esmu pārprogrammējis pilnībā bloga dzinēju uz Rust valodu. Ja garāk, tad turpinājumā...
Turpinājumā ...Bērns skrēja un paklupa pret galdu.
Es: tu nesasities?
Viņš (rādot uz kaklu): nē, nedaudz tikai nožņaudzos.