Policija un Daugavpils autoosta
Ievietoja koko Piektdien, 2008.gada 11. aprīlī, 16:07:51
Sākšu ar policiju - konkrētāk ar "Teikas Policijas iecirkni". Vakar man piezvanīja izmeklētāja, kas atbildīga par mana velosipēda nozagšanas lietu un palūdza atnākt. Tajā brīdī vēl nezināju, ka šodien manis nemaz nebūs Rīgā. Ap pusdienām es zvanu uz iecirkni un dāmai, kas paceļ klausuli laipni mēģinu ieskaidrot, ka netieku un, lai viņa to paziņo izmeklētājai:
Viņa: Nosauciet izmeklētājas vārdu!Nometu klausuli. Viņa, redz, nevar pacelt savu pakaļu un aiziet līdz piektajam kabinetam, kas ir tajā pašā stāvā. Grrrrr - tādi ir tie valsts ierēdņi un mūsu sargātāji. Un tāda attieksme viņiem ir vienmēr: "A man po, ka tik pašam labi."
Es: Man visi dokumenti Rīgā, bet no galvas neatceros. Lūdzu ieejiet 5. kabinetā un pasakiet, ka [Mans vārds un uzvārds] šodien netiek.
Viņa: nosauciet izmeklētājas Vārdu un tad es paziņošu.
Es: Jums grūti ieiet un pateikt tiem 3 cilvēkiem, ka es nebūšu un tad viņi paši sapratīs, kuram tas ir domāts?
Viņa: Ja nosauksiet Vārdu, tad paziņošu.
Es: Paldies! Visu labu! Kādu atkal jāpiečakarē!
Otrā tēma ir Daugavpils autoosta, kurā redzēju patiesi nepatīkamu skatu: manāmi iereibusi sieviete kaut kam kaut ko stāsta. Pienāk vēl iereibušāks vīrietis un prasa, kur ir kaut kāds kaut kas tur. Tad pats atbild, ka redz. Pēc laiciņa atnāk ar aptuveni 10gadīgu puisīti, kuru tura pie rokas. Sieviete viņam [puisītim] saka: "Beri sumki i pašļi!" [Ņem somas un ejam /autora tulkojums]. Sīcīts paņem katrā rokā pa somai, sievietei paliek viena un vīrietis vispār nenes. A puisītis, nesot abas somas, manāmi šķeterē. Paskatos sejā - aplējies. Totāls pālis puisītim. Un dzer, cik noprotu, ar tēvu un māti un tiem abiem prieks. Vāks! Un padarīt es tur neko nevarēju. Varētu zvanīt policijai, bet šaubos, ka tas kaut ko līdzētu, jo man bija jau jākāpj autobusā, bet viņi jau tinās prom...
Man palika šķērmi ap dūšu. Ziniet - tauta degradējas un nemaz negrib to lietu labot.
Pievienot komentāru
1. komentēja lasītājs
11.04.2008 @ 17:05:52
Par pirmo jāteic, ka nesaprotams ir vienīgi šī ieraksta autora sašutums. Dežurants nevar staigāt un nodot kaut kādus ziņojumus. Protams, viņa varēja būt atsaucīgāka, bet tas nemazina autora dīvaino attieksmi pret paša riteņa meklēšanu. Ja tāda attieksme, tad nav ko par policijas darbu neko teikt.
2. komentēja koko, vietne
11.04.2008 @ 18:23:56
Par attieksmi labaak nerunaa. Ja man buutu pofig, tad es nezvaniitu par to, ka netieku. Par dezhuranti - vinjai pat nevajadzeeja pakalju celt - piezvaniit ar ieksheejo zvanu vienam no 5.kab. izmekleetaajiem un pateikt.. Tad jau tie tiktu galaa...
3. komentēja Jana
11.04.2008 @ 22:25:17
Nestrādāju gan policijā, bet citur, kur arī pieņemu cilvēku zvanus. Jā OK sieviete varēja būt mazliet pretimnākoša. Bet no savas pieredzes zinu, ka ja savu pakaļu no krēsla izkustināšu kaut uz minūti, lai aizietu 5 metrus līdz ūdens aparātam padzerties, dabūšu brāzienu no priekšnieka, ka darba laikā, nesagaidot pārtraukumu, esmu pametusi darba vietu, tāpēc varbūt garām palaidusi kādu svarīgu zvanu.