Labvēlīgā Tipa katastrofāla atgriešanās Jānis Rubļevskis (koko) / 24.10.2014. 11:05 / #Dzīve / 1 komentāri
"Kāpēc Palladium? Kāpēc nav vietā, kur var pasēdēt un paklausīties? A tāpēc, ka varbūt šoreiz jūs uz Omnibusu apgulsieties nevis, kā parasti, tikai tad piecelsieties!" Kaut kā tamlīdzīgi Andrītis (kā viņš pats visu koncerta laiku sevi dēvēja) pēc pirmās dziesmas sasveicinājās ar publiku.
Lai arī Andrītis selfijus uzstāšanās laikā negribēja taisīt, es tomēr atļāvos uztaisīt vienu Himfiju, kamēr viņš uzstājās Los Taburetos solista apmluā, kas redzams arī titulbildē.
Par publiku: izteikti latviska. Lielākā daļa dziedāja līdzi pat tad, kad dziesmas bija nedaudz pārveidotas gan melodiju, gan vārdu ziņā. Sākumā šķita, ka uz koncertu sanākuši tikai cilvēki, kas pārsnieguši 30 gadu slieksni, bet pirmais iespaids bija mānīgs. Vēlāk šur tur parādījās pa kādai ģimenītei, kur varēja redzēt, ka uz koncertu atnākuši gan jaunākie, gan vidējie, gan paši vecākie. Koncerta laikā starp kājām izspraucās bērneļi, kas sasnieguši labi, ja metra augumu. Solistam pat nācās nedaudz piebremzēt ar jokiem "zem jostas vietas", jo zālē bija pamanījis cilvēkus, kam: "Koncerta laikā tika iemācīta dzīve". Daudzvārdsakot, koncertā bija sanākušas visas paaudzes.
Jāatzīst, ka arī es klausos Labvēlīgo tipu jau kopš kādu 8 gadu vecuma, kad viņi manu sirdi savā varā paņēma ar "Alumīnija cūku" un "Džinu ar toniku". Kopš tā laika manam brālim šī ir mīļākā grupa, bet man man viena no mīļākajām latviešu grupām.
Koncerts bija kaut kas unikāls. Jau pašā sākumā tika paziņots, ka pārtraukuma nebūs. Gaiss saspringa un tad atskanēja dziesmas. Sāka ar jaunākajiem gabaliem, tad pārgāja uz vecākām dziesmām jaunā aranžijā. Katra dziesma tika pavadīta ar vizuālām projekcijām uz sienām. Klausījos, skatījos un priecājos. Supper! Kaut tu visu nakti stāvi un klausies, un nepievērs uzmanību tam, ka pēdējās dienas sanācis gulēt tā visai pamaz. Uzreiz redzējās, ka koncim gatavojušies kādus divus gadus točna.
Koncerta vidus daļā grupai, protams, bija nedaudz jāatpūšas, jo pat klausītāji nespēj izlekt tam visam līdzi. Tāpēc tika nodibināta jauna grupa "Los Taburetos" (attēlā). Andrītis to pieteica kā labāko variantu kāzām un līdzīgiem saviesīgiem pasākumiem. Tā nu Los Taburetos mierīgā garā nodziedāja dažas nežbestīgās dziesmiņas, ko publika pieņēma ar vispārējām ovācijām. Es labprāt ietu uz kādu foršu kafejnīcu, kur vakarā var iedzert kādu ruma glāzīti un paklausīties Los Taburetos daiļradē. Atliek vien cerēt.
Pēdējo reizi Labvēlīgo Tipu dzīvajā dzirdēju pirms nedaudz vairāk kā 3 gadiem, kad Carnikava svinēja savus 800. Arī toreiz cilvēki neļāva grupai izklīst un noturēja to uz skatuves līdz pat grandiozajam salūtam. Šī reize ne ar ko neatšķīrās. Viņi koncertu paspēja beigt trīs rezies. Pirmo reizi grupu atsauca atpakaļ, jo nebija nosplēts solītais Omnibuss. Otro reizi grupa nogāja, bet klausītāji, stāvot kājās (jo tur jau nebija, kur apsēsties) un skaļi aplaudējot, nekustējās ne no vietas, kamēr mūziķiem nekas cits neatlika kā vien atnākt atpakaļ un nospēlēt vēl pāris dziesmas. Tikai trešajā reizē viņiem lika mieru, bet tas arī tikai tāpēc, ka mēs grupu mīlam un saprotam, ka viņiem vēl divi smagi koncertēšanas vakari priekšā ar tikpat neatlaidīgiem faniem.
Negribu te baigi sadirst, bet, cik nu es pamanīju, publika Andrīti apbalvoja gan ar ziediem, gan ar skaisti iesaiņotu pudeli, gan ar kādiem 6-8 krūšturiem, bet tā jau tāda Labvēlīgā Tipa koncertu tradīcija.
Prieks, ka Labvēlīgais Tips atsācis koncertēšanu, pie tam, ar vairākām jaunām dziesmām un ļoti mūsdienīgu veco dziesmu aranžējumiem. Gaidīsim "Papus iet muterēs", ko Andrītis mums apsolīja sacerēt kā nākamo singlu.
Lai veicas!