Šī lapa tev spēj iespraust tikai 3 veida cepumus:
1. To, ka tu nospiedi pogu "Sapratu";
2. Tavu info, lai katru reizi komentārā nav pa jaunam jāraksta (palama,
e-pasts, web). Būs pieejams tikai tev;
3. Sesijas id, ja tu esi lapas administrators un spēsi ielogoties.
Krīze Iespēja ir iesākusies un savu grāmatpirkšanas prieku man ir nedaudz jāpagrūz malā. Grāmatnīcā apzināti cenšos neiet jau kādus divus mēnešus, jo parasti tas beidzas ar diezgan lielas naudas summas atstāšanu, tāpēc ķēros pie mātes grāmatu plaukta un savedu uz Rīgu kaudzīti padomju laikā izdotas grāmatas.
Kad nu plauktā bija palikušas tikai trīs nelasītas grāmatas no sērijas "Piedzīvojumi, fantastika, ceļojumi" un konkrēti ceļojumu sērija, tad paņēmu Žaņa Grīvas "Džungļu upe Mellakore". Kā izrādās, itkā Džungļu upi Mellakori vēl var iegādāties, pie tam diezgan lēti.
Par pašu grāmatu: autors iesēžas kuģī, kas dodas no Rīgas ostas uz Āfriku pēc banānu un citu tur pieejamo augļu kravas. Kuģa kapteinis viņam ir draugs un viss līdz ar to ir "na haļavu". Ceļojuma laikā viņš atcerās dažādus notikumus no savas jaunības kā arī pastāsta par "tagadējiem" notikumiem ceļojuma gaitā. Ļoti interesanti ir lasīt par piedzīvojumiem dažādās vietās, ņemot vērā, ka viņš esot reportieris, bet piedalās arī karadarbībā un pat apmāca strēlniekus. Kā tiek turēts koncentrācijas nometnē, kā ēd suņu un žurku gaļu un līdzīgi.
Ļoti labi ir aprakstītas dažādas vietas, dabas parādības un stihijas. Iztēli rosinošs darbs, tā teikt.
Tādā ziņā grāmata bija ļoti laba un interesanta, bet bija arī tādas lietas, kas pilnīg kā ar kaltu skaldīja manus ne visai cietos kaulus un reizēm likās, ka jāsviež grāmata ugunskurā, lai nebūtu jāgrauj savs priekšstats par latviešu rakstniekiem. Un grauza mani tas, ka Grīva, būdams latvietis, tajā pašā laikā bija arī nelabojams komunists. Grāmatā viņš komunismu pasniedz bez maz vai kā totālu demokrātiju un labāko, kas ar viņu vispaŗ ir noticis. Visvairāk jau sirdi plēsa pušu aptuveni šādi uzskati: okeānā slīkstošam kuģim brauc visi garām, tikai padomju kuģis nekad nepabrauks garām un palīdzēs, lai arī ļoti steigsies; Āfrikā pēc koloniālisma padomju strādnieki, inženieri un visi pārējie pašaizliedzīgi strādā, lai palīdzētu jaunuzceptajām republikām. Viņi ir uzbliezuši Politehnisko institūtu, jaunu, modernu slimnīcu, viesnīcu, radiotorni utt. Nav jau tā, ka citi nepalīdz, jo fašisti uzbliezuši grāmatu un preses iespiestuvi, bet nu padomju cilvēks ir pilnīgi enģelītis. Arī visas slimības ārstē ar PSRS zālēm un visas smagās mašīnas ir no PSRS. Un cilvēki tikai strādā citu labā bez jebkādas vēlmes sev kaut ko iegūt, kamēr uz Ameriku izved baobabus, pirktus par grašiem.
Īsumā, grāmata ir interesanta un lasāma, ja vien uzskati par politisko tēmu ļauj niknumā nepielaist uguni šai grāmatai.
Mans vērtējums ir 6 kokoi no 10. Ja nebūtu tās padomju slavināšanas no latvieša puses, tad noteikti būtu pat visi 7.5 kokoi.
Nu, beidzot! Izspiedu tomēr no tevis arī kādu prātīgu vārdu. :) Jā, no cilvēka, kurš uzaudzis brīvā, latviskā vidē, un tad vairāk vai mazāk apzināti atdevies vardarbīgu ārzemnieku demagoģai un kļuvis par acīmredzamas okupācijas aizstāvi nudien tev ir pamats pieprasīt savādāku domāšanu un dusmoties par viņa smadzeņu mīkstumu vai ačgārnajiem motīviem (moš viņš vienkārši bija par slinku vai stulbu, lai izsistos brīvā Latvijā, tāpēc arī bija sajūsmā par komunismu, kur visi dzīvoja +/- vienādi, neatkarīgi, cik daudz vai labi strādāja). Apsveicu! :)
Nu bet ShB, Grīva ir dzimis 1910. gadā... Reāli viņš brīvā Latvijā bija nodzīvojis visu savu jaunību... WTF? Kāda runa var būt par kaut kādu audzināšanu vai neaudzināšanu? Pie tam 8 bērnības gadus nebrīvē dzīvot - tur jau kaut kas paliek... Lunis viņš bija un viss!
Njā, tavs fanātisms ir labi redzams — visu laiku piekasies atsevišķiem vārdiem, kam nekāda tieša sakara ar centrālo domu. :) Un, kamēr nebūsi atbildējis, turpināšu atkārtot centrālo jautājumu — no kurienes, pēc tavām domām, vispār rodas patriotisms, ja ne no ģimenes un sabiedrības uzskatiem (un vēlmes dzīvot tādā vidē, kas pielāgota vēlmēm), un uz kā pamata cilvēkam, kas dzīvoja LPSR, būtu vajadzējis saprast, ka mēs neesam vis suverēna daļa no, oficiālais nosaukums, "tautu savienības", bet gan vienkārši okupēts miestiņš, kur "lielajam lācim" izrīt medu un atstāt kakas?
Nu redz, es gan ES ar PSRS nesalīdzinātu, jo viena ir brīvprātīga savienība, bet otra bija okupācija, kur mums nebija savas suverēnas valsts!
Otrkārt, arī es skatījos tv un baidījos par savu tēti, tā, ka tās izjūtas mums ir līdzīgas.
Treškārt, atcerēsimies par manu slimīgo fanātismu šajā jautājumā :P
Man atkal liekas, ka tu nesaproti, ko es mēģnu pateikt. :) Viņš arī cēlās un krita par savu valsti! Mēs tagad esam Eiropas Savienībā, vai tāpēc tev liekas, ka jebkurš, kurš nav pret ES nav LV patriots? Vai NATO? Toreiz visiem stāstīja, cik tas ir labi, ka mēs esam PSRS sastāvdaļa, jo viņi mums ir atnesuši paradīzi. Kaut ko līdzīgu, ja nu vienīgi drusku piezemētāk, stāstīja un joprojām stāsta gan par ES, gan visādām citām savienībām, kur esam iekšā.
Tu tagad redzi PSRS kā lielo ļauno, jo tev ir izstāstīti stāsti, parādīti fakti un izklāstīta vēsture, kas to pierāda. Arī man ir izsūtīti radinieki, tēvs, kas piedzīvojis gan KGB vizītes, un es pats personīgi esmu bailēs raudājis kopā ar mammu, kad no TV redzamajiem kadriem izskatījās, ka no 13. janvāra barikādēm tētis mājās vairs nepārnāks. Bet ko lai dara kāds, kuram nekas tāds nav bijis? Kuram vienīgie "fakti" bija PSRS propaganda, vienīgā vēsture — partijas sarakstītā un KGB uzspiestā? Kuram vienīgais iespaids par pagātnes brīvo Latviju ir kā par atpalikušu zemnieku sādžu, kur modernākā tehnoloģija bija arkls, pirms atnāca fašisti un visus sāka terorizēt, līdz beidzot PSRS atbrīvoja gan no "ļaunajiem vāciešiem", gan "progresa stagnācijas"? No kurienes lai viņā rastos tāds patriotisms, kādu tu no viņa sagaidi?
Es neapgalvoju, ka mums nesanāktu produktīva diskusija, bet to labāk tad jau varētu dzīvajā :D Un tiešām, es saprotu, ka tavi argumenti ir nenoliedzami pareizi, bet šajā lietā man ir neliels fanātisms. Uzskatu, ka par savu valsti jāceļas un jākrīt, bet nu, ja šitā tajā valstī turpināsies, tad varu savas domas arī tuvākajos gados mainīt :D
Eh, un es jau biju nodomājis, ka ar tevi var kā ar prātīgu cilvēku parunāt. :\ Bet nu labi vismaz, ka tu apzinies un atklāti atzīsti, ka esi fanātiķis, kam pie atslēgvārda "PSRS" jebkāda veida loģiskā domāšana atslēdzas un tā vietā ieslēdzas melnbaltā. Respekts tev vismaz par to, lielākā daļa noliedz ja ne savu fanātismu, tad kā minimums no tā izrietošo veselā saprāta trūkumu.
Nu, ja Tu par viņu palasītu nedaudz vairāk, tad saprastu, kāpēc tas viedoklis pret viņu man ir tik ass...
Plus - grāmatā viņš padomju "labās īpašības" uzsver ne tikai pastarpināti, bet uzmācīgi.
P.S. Domāju, ka šo diskusiju mums būtu jāpārtrauc, jo par kopsaucēju nevienosimies. Šajā jautājumā [tajā, kas skar PSRS] es, diemžēl, esmu kā auns, kas skrien stabā, bet tukšus strīdus šajos komentāros negribu ;)
Nē nu es saprotu, ka jums ir atšķirīgi viedokļi par dzīvi un kā cilvēks viņš tev nepatiktu. Es nesaprotu, kāpēc jāņem punkti nost labam garadarbam tikai par to, ka tur starp citu pieminēta arī netīkama ideoloģija. Man piemēram, patīk klausīties Dimitera gabalus, tai skaitā Zilos linus, lai gan idejām nepiekrītu absolūti un man viņš vispār liekas pa lielam nojūdzies (kā jau ar pusnodzertām smadzenēm tas mēdz gadīties). Bet šeit, cik no apraksta sapratu, autors pat nestāsta par komunismu, bet gan par ceļojumiem, savas idejas pieminot pastarpināti.
Bet tas nu tā. Mana galvenā doma ir šī: patriotisms mainās līdz ar laikiem, un to nosaka pēdējā konflikta uzvarētāji. Tajā laikā patriots bija viņš, tu būtu bijis kontrrevolucionārs un valsts nodevējs. Ja viņš lasītu tavus tekstus, teiktu tieši tos pašus vārdus — "Es prasu zināmu patriotismu no latvieša puses" — par tevi, tikai attiecībā uz Latviju kā PSRS sastāvdaļu. Man vienkārši likās, ka tu esi gudrāks, nekā lai prasītu patriotismu no miroņiem, kam dzīves laikā neviens nebija iemācījis šīs reliģijas tavu/mūsdienu versiju.
Es prasu zināmu patriotismu no Latvieša puses. Tieši tāpat es nosodu Lāci, par to, ka viņš pārstrādāja savu "Zvejnieka dēlu", kaut arī tur pat nebija, ko pārstrādāt...
Jāatzīst, ka šajā [patriotisma] ziņā es esmu visai drastisks, bet agresīvs itkā nepalieku ;)
Tu izklausies pēc kaut kāda reliģiska fanāta, kas jebkuru pozitīvu vārdu par konkurējošo ticību sauc par zaimošanu un pieprasa "bezdievju" dedzināšanu Dieva/demokrātijas vārdā.
* Visi lauki (izņemot tavu lapu) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki
automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot
cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru
saturu.