Bioshock infinite Jānis Rubļevskis (koko) / 13.10.2015. 10:06 / #Datori / 1 komentāri
Reizēm es pavelkos uz reklāmām un ieteikumiem. Mīļākās datorspēles vienmēr kāds man ir ieteicis. Tā nu šoreiz labās atsauksmes pamanīju internetos un nespēju atturēties - sagaidīju ļoti labu piedāvājumu un nopirku (ja spēle normāli maksā 30€, tas es to dabūju pa 1€ - ļoti izdevīgi).
Neuzskatu sevi par baigo geimeri un biežāk starp izvēli "grāmata vai spēle" izvēlos tomēr grāmatu. Tad nu šoreiz bija tā, ka kādu nedēļu no vietas vakaros man bija tomēr spēle. Nedēļu tāpēc, ka es spēju (lielākoties) domāt ar galvu un nespēlēju sešas stundas no vietas, bet saņemos paspēlēt līdz čekpointam un fiksi aizeju gulēt, nepakāsis vairāk kā 1-2 stundas.
Pamatā FPS spelēju tikai tad, ja spēlei ir labs sižets. Ja spēlē nav nekādas sižeta līnijas, tad tā man ļoti ātri apnīk. Visbiežāk tā ir ar Open World spēlēm, jo tur tu skraidi kā lohs apkārt un pildi misijas, kas kopumā varbūt arī seko vienai sižeta līnijai, taču tā ir tik izplūdusi, ka nesniedz nekādu gandarījumu, taču tupa skraidīt šaut cilvēkus vai dauzīt mašīnas man nepatīk.
Šoreiz bija pavisam savādāk - Bioshock Infinite ievilka savā sižetā kā tādā filmā vai grāmatā. Ar savu sižeta mežģījumu un iespējamajiem neiespējamajiem pavērsieniem spēle pat aizmālēja man acis un es nedusmojos par biežo misiju vienveidību. Jā, tas ir neliels mīnuss, ka misijas pamatā ir ļoti līdzīgas, taču kaut kā jau tas laiks ir jāaizpilda.
Nedaudz paskatīšos uz spēli objektīvi, lai nebūtu tā, ka viss ir tikai labi. Tad nu plusi:
- superīgi izstrādāts dizains un pasaules;
- viss ir gaišs un nav jāmaldās pa tumsu;
- labi izstrādāti spēles personāži;
- labi isztrādāts pats sižets;
- interesantas fīčas:
- vēstures fakti melnbalto filmiņu veidā un līdzīgi;
- gaisa pārbrauktuves;
- teleporti;
- interesanti ieroči un pretinieki;
- utt.
Mīnusi:
- misijas lielākoties ir vienveidīgas;
- ieroču daudzveidībai nav jēgas, jo pamatā lieto +/- 3 vairāk uzbūstotos stroķus (naudiņas visu uzlabošanai nepietiek);
- sekundārajiem ieročiem ir ļoti miniāla pielietojamība (arī pietiek ar +/- 2 uzbūstotiem sekundārajiem, pie tam, šitie maksā vēl vairāk);
- spēlējot uz vidējā līmeņa, ir sajūta, ka pārāk viegli - gandrīz viss tiek pateikts priekšā;
- naudas vākšana vienā brīdī tā pieriebjas, ka beigās jau sāc brutāli močīt un nemeklēt apkārt paslēptās lietas.
Abus sarakstiņus var papildināt vēl ilgi - tās tikai dažas galvenās lietas, taču tas sižets... Es gribētu izlasīt grāmatu. Lai nečakarētu pārsteigumus, pastāstīšu tikai to, ka tu esi aģents DeWits, kurš ir nolīgts lai atrastu un izglābtu meiteni. Meitene ir jau pieaugusi sieviete, kas ieslēgta augsti attīstītas civilizācijas cietumā (to var nosaukt arī par pili vai lielu māju). Civilizācija ir no amerikas atšķēlusies paliela sekta, kas tic pareģim. Visi viņi dzīvo debesīs... Nu ne tādā nozīmē, kā Debesīs debesīs, bet gan viņiem ir pacelta gaisā zeme ar mājām, cilvēkiem, transoportiem utt. Interesantākais tajā visā ir tas, ka tās nav mūsdienas vai nākotne - tie ir +/- 20. gs sākuma gadi.
Meitenei arī ir interesantas spējas - viņa spēj atvērt portālus starp dažādām realitātēm un tad tu nezini, vai tajā citā realitātē viss ir līdzīgi vai arī pilnīgi pretēji. Un, vai tās realitātes var pārklāties? Vai ir iespējams arī atvērt portālu uz citu laiku? To katrs varēs noskaidrot, godīgi samaksājot naudiņas un izspēlējot spēli (ha ha).
Visvairāk man patika spēles beigas, kad stāstam tika uzlikts nemaz ne tik trekns punkts. Un tā es tur sēžu (jau naktī) pie datora un izspēlēju ottreiz pēdējo nodaļu un vienalga sēžu un domāju: nu WTF? Kā var tik kruta?!
Spēli novērtēju ar 8.5 kokoiem no 10. Tie mīnusi ar vienveidīgumu augstāk likt neļauj. Es tiešām labprāt gribētu dabūt scenāriju pārstrādātu grāmatā.