Mission: Impossible - Ghost Protocol

Ievietoja koko Otrdien, 2011.gada 27. decembrī, 11:29:17

Vakar ar dažiem indivīdiem bijām aizlaiduši noskatities Mission: Impossible - Ghost Protocol. Tā kā man iepriekšējās bija patikušas, tad no šīs sagaidīju, ka būs vismaz tik pat laba.

Sākšu ar foršo - joprojām ir misija neiespējamā. Joprojām aktieri rullē. Joprojām ir mega krutie gadžeti, konceptauto and šit and šit and šit. Nu daudzvārdsakot - uz specefektiem un gadžetiem piestrādājuši. Pievēru acis nedaudz uz to, ka pamatā visur tiek izmantots iFons un iPads.

Vēl patika, ka šoreiz bieži vien bija tādas kuriozas situācijas, kad galvenās lomas atveidotājs notizlojas, un, piemēram, nolec ne tur kur vajag, bet ar ķirbi atsitoties pa kādu tam neraksturīgu virsmu.

Jāpiemin arī, ka nopietni ticis padomāts par fona trokšķiem dažādās vietās, piemēram, lidojot lidmašīnā, dzird lidmašīnas dzinējus pat vienkārša dialoga laikā un līdzīgi. Tā pat ar valodu nav problēmu - tā kā pamatlietas notiek krievijā, tad arī daudzas sarunas ir nevainojamā krievu valodā - pat amurikāņu aktieriem. Mega patika.

Sliktais? Nu sliktais ir tas, ka sižets man likās visnotaļ saraustīts un izstiepts. Nespēja visu laiku noturēt manī spriedzi, bet es jau sāku norakstīt to uz savu izlepumu, jo kaut kā nespēj pēdējā laika asa sižeta filmas manī viest to "obļenah ku kruta" efektu.

Es dodu filmai 6.5 kokous no 10. Būtu mazāk, bet man patika gadžeti, detaļas un valodu bezakcentums. Un, protams, kā Lācīts atzīmēja, tas, ka paspēja vienlaicīgi pareklamēt gan CARPple produktus, gan Micro$oft produktus.

Vakara nobeigumā neliels pasēdējums kafejnīcā "C&L" (pa tālruni man tika nosaukts kā "Cūka un Lunis"), apspriežot ar Atomu un Laacz dzīvei vairāk svarīgas lietas. Iedomājieties... Pus stundu pēc filmas par to vairs nerunājām. Vai tas jau vien neizsaka daudz par filmu?

jQuery .remove() gļuks (1)

Ievietoja koko Otrdien, 2011.gada 6. decembrī, 15:25:03

Sveikas, programmējošās dāmas! Kas nezina, kas ir jQuery, skip tu zī vatever!

Šodien saskāros ar to, ka jquery kods pierakstīts formā $("#elements").remove(); nenostrādā vienmēr tā kā man gribētos uz visiem browseriem.

Problēma bija tā, ka es removoju elementu, kurā iekšā bija vēl arī input lauki un biju gaidījis, ka līdz ar to pie submita šie lauki neparādīsies (manā gadījumā submits tiek veikts caur AJAX un visi formas dati tiek serializēti ar jQuery .serialize() funkciju). Ckuju - uz chromes tomēr kaut kādi pusiztīrīti un pusaizpildīti elementi parādījās.

Problēmas risinājums: jāiztīra tas elements pirms izmešanas laukā, respektīvi: $("#elements").empty().remove();

Tas tā - ja kāds uzkāps uz tā paša grābekļa.

Dienas citāts #5 (4)

Ievietoja koko Otrdien, 2011.gada 6. decembrī, 12:31:42

Čatā tika runāts par kapčām (ja kāds nezina, tad tie ir besīgie attēliņi ar deformētiem burtiem, kurus cilvēks atpazīst, bet boti nē.

Garš stāsts šorti (long stroy short), nonāca līdz tam, ka googles kapčai pietiek ar to, ka ievada tikai pirmos burtus no pirmā vārda un viss nostrādā. Tad nu pērle nāca no kac puses

12:21 < KAC> KRISHA: taada jau doma tai capchai, iedod divus vaardus, vienu vinji zin, otru nee. tu ievadi abus un paliidzi digitalizeet vecas graamatas

A ja nu viņam taisnība? :D

Ēnu ekonomika

Ievietoja koko Pirmdien, 2011.gada 5. decembrī, 9:11:17

Man prieks, ka visi runā par ēnu ekonomikas apkarošanu and šit! Es gan neesmu baigi iedziļinājies visās tajās lietās, taču esmu novērojis vienu: ja grib, lai uzņēmums attīstās, lai darbinieki saņemtu normālas algas un visi nodokļi tiktu godīgi nomaksāti, nepieciešams čakarēt klientu, jo tādā gadījumā preces/pakalpojuma maksai jāliek uzcenojums vismaz 50%, ja ne visi 67%.

Un tad rodas jautājums: kam es uzticos un ko es cienu vairāk: valsti vai savu klientu?

Mani rīta pusmiega sapņi

[O?]Perētājsistēmas un es (14)

Ievietoja koko Trešdien, 2011.gada 30. novembrī, 12:46:16

Tāds gīkisks ieraksts gīkiem, kas kaut ko varbūt no tā visa arī atcerās.

Bērnībā bija tā laime paspēlēties (skolā) ar tā sauktajām Bekām (БК). Krievu izstrādājums ar Operētāj Sistēmu "Рига". Ticiet vai nē, bet kaut kur dzirdēju, ka padomju laikā tā bija sperta no IBM un mūsu otras labākās universitātes cienījamais datoriķu fakultātes faunderis [lasīt:dibinātājs] Borzovs pat piedalījies pie tulkošanas un IBM^TM identifikāciju dzēšanas. Bet tas tā - tīrā jaunība un neko vairāk par vienkāršu paprogrammēšanu un primitīvu 2D spēļu paspēlēšanu tur nedarīju.

Ap 1995. gadu tiku pie tiem priekiem paspēlēties ar MS-DOS darbinātiem datoriem, kuriem, kā likums, vienmēr līdzi nāca Norton Commander. Uj, kas tie bija par laikiem. Pirmie QBasic skripti. Par labu darbu tiku atalgots ar primitīvām olimpiskajām spēlēm (slaloms, tramplīnlēkšana), bolderdash un līdzīgi. Protams, parādījās uz tā MS-DOS arī pirmie logi. Man gan pirmā saistība bija Win 3.11. Bet nu MS-DOS konsoli pārzināju diezgan labi. Garas komandas ar līdz 7 parametriem mierīgi drukāju no galvas un domāju, ka tas nu ir attīstības kalngals.

Nākamais etaps - Windows. Uj kā es ar šamo ņēmos. 95 - gļuks gļuka galā. 98 - labāk, bet gļuks gļuka galā. 98 SE (sekend edišin) bija jau tas, pie kā paturējos ilgāk. Pat nonesu no sava datora originālo (pirkto) Windows ME, kas bija nu totāls mēsls, bet ar jauno mediapleijeri (septīto pēc kārtas).

Šajā laikā skolā tiku klāt arī izdaudzinātajam windows NT. Man paveicās vēl tikt pie 4.kautkas versijas. Nu stabilitāte laba, bet skolotājs bija pacenties apgriezt visu, ko vien var apgriezt - tā nu nekāda baigā laušana nebija.

Pienāca rekordu laiki - vienā dienā vienam datoram 6 reizes pārinstelēju operētājsistēmu. Tā es tiku pie windows XP kaut kāda ērlī varianta. Gemorojs jau liels, jo nebija dabūts nekāds būtablais disks - vienkārši būtojos no win98 būtabļās disketes, tad ievadīju smartdrv.exe (tas tāpēc, lai kopējas faili ātrāk), tad no konsoles gāju uz cdroma draivu (E:/), tad pārvietojos uz WINNT mapīti un palaidu setup.exe. Pilnīga nostaļģija...

Ne cik ilgi nepadzīvoju ar šo brīnumu (nu likās toč brīnums - izvirtības un skaistuma kalngals, nemaz nerunājot par desktop bildi). Toreiz gan mediapleijeris bija tikai vēl 8, bet man no visiem viņiem patika vislabāk, bet nu gļuku daudz un mans datoriņš vilkās ar viņu (nemaz nerunājot par to, ka man bija tikai 10gb cietais, ko XP aizdirsa vienā spļāvienā).

Nākamais posms - downgreids uz windows 2000 server, jo, diemžēl, XP tajos laikos vēl nebija pietiekami stabils kā arī resursus vajadzēja vairāk, bet windows 2000 bija prieks un laime. Beidzot dabūju pačakarēties ar visādiem konfigiem, bet nu jau varēja normāli strādāt.

2003. gada beigas, 2004. gada sākums iezīmējas ar reliģijas maiņu - pāriešana uz Linux. Reliģiju gan nemainīju ļoti strauji un turpināju reizēm lietot arī windows, kurš bija uzstādīts paralēli, bet nu long storī šōrt, RuncZ un Atoms palīdzēja man uzbīdīt uz datora slackware 9.1. Eh ku bija pistne ar tīkla un skaņas draiveriem, bet tā labāk pakonfigurējot kerneli, tomēr viss izdevās.

Ļoti neilgi pēc tam (kādu gadu) mazahisms manī auga arvien lielāks un pārgāju no Slackware uz Gentoo, kuru tad kompilēju no pirmā steidža (vairs tāda nav - tas tik mazahistiem). Pilnas sistēmas uzstādīšanai (kopā ar KDE, openoffice un mozilla produktu kompilēšanu no nulles) pagāja aptuveni 3 dienas. Ekrānā visu laiku skrēja burtiņi. Atceros, ka sākumā uzkompilē X11, kuram jau defaultā bija kaut kāds Fluxbox logu menedžeris. Kamēr 10h kompilējas KDE, tikmēr iztiek ar to. Jā - tā tik bija plānošana - kompilē sākumā to, ko vajag visvairāk un tad tikai pārējo, piemēram, mūzikas atskaņošanai fiksi uzkompilē mpg123 un muzonu klausies no konsoles. ([url=http://en.wikipedia.org/wiki/Kernel_(computing)]Kerneli[/url] vēl līdz kādam 2006.gadam aktīvi palīdzēja kompilēt tie paši RuncZ un Atoms).

Paralēli, protams, joprojām sanāca cīnīties ar windows produktiem, jo sāku piestrādāt par datoriķi. Kā arī darba OS bija Windows, jo strādāju ar AutoDESK produktiem, kas ir Windows onlī.

2005. gadā aizgāju strādāt uz Softikom par programmētāju. Man iedeva datoru un ļāva pašam uzstādīt to OS, kas man patiktos. Eksperimenta pēc uzstādīju FreeBSD. Jau tās pašas nedēļas laikā sapratu, ka vajag diezgan advancētu cilvēku, lai šo OS pārveidotu par pilnvērtīgu darba staciju. Bija problēmas un to bija diezgan daudz - sākot jau ar to, ka FreeBSD negāja flash (kaut kā emulēju 32bitu bibliotēkas un puslīdz tikai piedabūju) kā arī krešoja visu laiku mans iemīļotājais teksta editors. Nu žopa totālā. Tāpēc pārgāju atpakaļ uz Gentoo.

Nāca laiks un turpināju eksperimentēties. Kaut kādā 2008.gadā (laikam) izmēģināju pirmo reizi Ubuntu. Vāks ku tā bija laime salīdzinājumā ar to visu mazahismu, kas bija līdz šim. Nekas... Nu itin nekas nestāvēja klāt - lielākā daļa strādāja ārā no kastes (out of the box) - nevajag draiverus, nevajag nervu sāpes. Programmas atjaunojas visas uzreiz. Nevajag restartēt pēc katra sūda. Un smuks - gaddemit smuks. Tajā laikā arī KDE 3.x tika pamests novārtā un sāka programmēt KDE 4 logus, tāpēc pārgāju uz Gnome un biju diezgan laimīgs par to, kā tas viss strādāja.

Ir pagājuši vairāki gadi un Ubuntu ir sadrāzts. Vārda tiešā nozīmē - tas ir sadrāzts. Kā tas notika? Nu ļoti vienkārši - Gnome (logu menedžeris) izstrādātāji izdomāja, ka jātaisa jauna gnome - tāda mega fancy. Cannonical (Ubuntu izstrādātāji) izdomāja, ka viņiem jātaisa savējais - Unity. Un tā Ubuntu 10.10 versija tika sadrāzta ar kaut kādu unitī, bet toreiz vēl nebija tik traki - varēja caur hakiem uzlikt Gnome 3 vai arī fallbekoties atpakaļ uz Gnome 2.x versiju un dzīvot puslīdz laimīgi. Bet trakākais notika ar Ubuntu 11.10 versijas izlaišanu, jo Gnome 3 vēl strādāja normāli, bet fallback uz gnome 2.x nebija vairs tas pats vecais - tur kaut kas tik ļoti tika sačakarēts (vismaz manai sievai nepatīk), ka man nolaidās rokas. Bet es jau par to nesatraucos - es jau biju pārgājis uz daudz vieglāko XFCE4 logu menedžeri un dzīvoju laimīgi. Sūdainākais bija tas, ka tā laika mans mīļākais editors Quanta, kas strādāja ar KDE 3.x bibliotēkām vairs netika supportēts. Vēl trakāk - pat ar visādiem hakiem to vairs nevarēja piedabūt pie darba.

Nospļāvos vienu vakaru, parņēmu rokā aliņu, novilku OpenSuse pēdējo versiju un uzstādīju. Man kā RPM galīgam nemācētājam, pirmais vatafaks iestājās, kad nesapratu, kāpēc man nav bezvadu tīkla, jo viss liecināja par to, ka jābūt, bet, kā saka, nemīz peļķē - tagad es zinu, ka jānovelk ir firmware, kas to visu atrisina.

Ieguvumi: Quanta strādā aut of zī box. RPM pakas var dabūt dapriekšjebkā. Ļoti regulāri ir atjauninājumi. Strādā viss daudz ātrāk kā tas bija nu jau pa gadiem piedirstajā Ubuntu. Pa 3 nedēļām esmu tā pieradis, ka esmu laimīgs. Nācās gan nedaudz iemācīties kā apiet šādas tādas OpenSuse raksturīgas lietas ar paku ierobežojumiem, bet es tagad to māku.

Tāds nedaudz nostaļģisks ieraksts, ko palasīties nākotnē pašam. Esmu gan izlaidis dažas OS un Linux OS versijas, ko uzmetu tikai eksperimentiem, bet nu tas tā...

Te sarakstiņš vēsturei ar tiem OS, ko esmu pats instalējis (tātad atkrīt Rīga, Mac OS un līdzīgi krepi):